João 13
Goti Hanjuwä Iqueqä Kukŋui (MCR) vs NTLH
1 Israitqä iquauqä hiunji naqänäŋä Pasopa ätätqäŋuwä iqu timäutŋqäŋganji. Iŋgaŋi, Jisasi Iqu qua täu äväma, Iqueqä Kaniquenyqä yqä äyä etaŋgqeŋqä näqŋqä emiŋqe. Iqu Iqueqä ämaqä qua täu pmetaŋguwä iquauŋqe, Iqueqä qua täu pmeqe qäpu etŋqäŋgaŋä-pqe, kiiŋä yqänä äwinymiŋqe.
1 Faltava somente um dia para a Festa da Páscoa . Jesus sabia que tinha chegado a hora de deixar este mundo e ir para o Pai. Ele sempre havia amado os seus que estavam neste mundo e os amou até o fim.
2 Heaitäŋi, Jisasi Iqutä Iqueqä wäuŋuäŋqä ämotquamiŋqä iquatä buayä bŋqä pmetaŋguwäŋgaŋi, Setänä Goti Hanjuwä Iqutä mäkä-huŋqä iqu, Jutasi iqu Jisasi Iqueŋi, ämaqä huiziquauä hipa iqiŋi, täkqä tuätŋqeŋqä kŋuä iqä äwikqe. Jutasi iqu Saimonä Iskariotitaŋä iqueä hikŋä iqueyi.
2 Jesus e os seus discípulos estavam jantando. O Diabo já havia posto na cabeça de Judas, filho de Simão Iscariotes, a ideia de trair Jesus.
3 Jisasi Iqu, Kaniqu nätmatqä eeqänäŋi, Iqueä hipa iqi ämitŋqä eqäqä etaŋgqeŋqe, näqŋqä emiŋqe. Ga Iqu Goti Hanjuwä Iquesa äpkqeŋqätä, Iquenyqä aŋgumä yätŋqeŋqetä, näqŋqä inä emiŋqe.
3 Jesus sabia que o Pai lhe tinha dado todo o poder. E sabia também que tinha vindo de Deus e ia para Deus.
4 Iiŋä etaŋgi Iqu pämä ätqäuqe, Iqueqä qäkä quäuqä haqäqiŋiqu huätä äquväteqe, huiwä ye imäkqe ämetä, äwqä iqi guä ämäsäŋgqe.
4 Então se levantou, tirou a sua capa , pegou uma toalha e amarrou na cintura.
5 Iqueqä wäuŋuäŋqä ämotquamiŋqä iquauä yukä bu asŋä äwqäkäukqe.|alt="washing feet" src="IB-050grcrop.jpg" size="col" loc="13:1-11" copy="Illustrations by Dr. Farid Faadil. Used by permission." ref="13:5" Itaŋi Iqu eqä hevqä equatiquteqe, Iqueqä wäuŋuäŋqä ämotquamiŋqä iquauä yukä bu asŋä äwqäkäuwätä, huiwä ye imäkqetä, yeemä iwimäkqäumiŋqe.
5 Em seguida pôs água numa bacia e começou a lavar os pés dos discípulos e a enxugá-los com a toalha.
6 I imäkqaŋi, Saimonä Pitä ique wimeqaŋga, iqu, “Naqä Iquki, Si nyaqä yukä bu asŋä ŋqätŋqätanä?” ätukqe.
6 Quando chegou perto de Simão Pedro, este lhe perguntou: — Vai lavar os meus pés, Senhor?
7 Jisasi Iqu ämävauqe, “Nyi täŋga imäkqä täŋqe, si täŋgaŋi näqŋqä änä mämeqä inyä. Si näqŋqe, iŋga matŋiqä” ätukqe.
7 Jesus respondeu:
8 Ga Pitä iqu “Si nyaqä yukä buŋi, asŋä maŋqiyqä danä iqätŋqinyä” ätukqe.
8 — O senhor nunca lavará os meus pés! — disse Pedro.
9 I tquaŋgaŋi iqu, “Iiŋä sätäti, Naqä Iquki, yukä bunä maŋqiyqä panä. Nyuäŋä-hipa qäsäŋqeqä” ätukqe.
9 — Então, Senhor, não lave somente os meus pés; lave também as minhas mãos e a minha cabeça! — pediu Simão Pedro.
10 Jisasi Iqu kimaŋi, “Ämaqä asŋi, qäsä ae äqäŋgqä iqu, kiyä maeqä näwinyä äŋguänäŋä eŋqä-qae, asŋä aŋgumŋi, yukä bunä qänätŋqeqä. He kiyä maeqä näwinyä äŋguänäŋuenä epiyä-qe, eeqänäŋuenä maetqänä” ätukqe.
10 Aí Jesus disse:
11 Jisasi Iqu ämaqä Iquenyqä täkqä tuätŋqä iquenyqe ae näqŋqä eäqetaŋi, quŋi, “He kiyä maeqä näwinyä äŋguänäŋi, eequenä maetqenä-qe,” iiŋqä ätukqe.
11 Jesus sabia quem era o traidor. Foi por isso que disse: “Todos menos um.”
12 Yukä asŋi qäpu äwqäyäqe, Iqueqä qäkä quäuqä imäknätä, aŋgumä quamä äpmeqe, “Nyi tä emäkqä täŋqe, he näqŋqä ämeqäuä?” ätuätä yatŋqä äwikqe.
12 Depois de lavar os pés dos seus discípulos, Jesus vestiu de novo a capa, sentou-se outra vez à mesa e perguntou:
13 Yatŋqä i äväqetaŋi, “He Nyiŋi, ‘Näqŋqä-vqukiyqä’ ändäpu, ‘Naqä Ämiqukiyqä’ ändätqäŋuwi, iiŋi qäyunjqae, Nyi Iŋunjqä” ätukqe.
13 Vocês me chamam de “Mestre” e de “Senhor” e têm razão, pois eu sou mesmo.
14 “Nyi Naqä Ämiqä-qunä eämä, ga näqŋqä Vqä-qunä qäyä emä-qe, heyaqä yukä buŋi asŋä eqiyqä-qae, he-pqe hiqä yuki asä ii qäŋgäwqäpŋqä” ätukqe.
14 Se eu, o Senhor e o Mestre, lavei os pés de vocês, então vocês devem lavar os pés uns dos outros.
15 “Nyi tä imäkqe, he Nyi imäkqä-pa imäkqäpnuwäŋqä ämetquetmä i imäkqä.
15 Pois eu dei o exemplo para que vocês façam o que eu fiz.
16 Iŋi Nyi naqä-qakuänäŋä etqä. Wäuŋuä-wiyqä hŋqu, iqueqä naqä ämiqä iqueŋi mämäwqätäutqe, itaŋga kukŋuä äma uwqä hŋqu, ‘kukŋuä äma uvä’ ätuätä dowatqä iqueŋi mämäwqätäuqä yänä.
16 Eu afirmo a vocês que isto é verdade: o empregado não é mais importante do que o patrão, e o mensageiro não é mais importante do que aquele que o enviou.
17 Täŋgaŋi, he Nyi imäkqeŋqä ae näqŋqä äŋguänä equwä-qae, he asä ii imäkpqe, yeeqä iqäpnuwiqä” ätukqe.
17 Já que vocês conhecem esta verdade, serão felizes se a praticarem.
18 “Nyi he eequenŋqä matqä iqä. Ämaqä Nyi atäuŋuä eyätmä etmeqä iquenŋqe, näqŋqe ae eŋä. Iŋäqe, Goti Hanjuwä Iqueä tuwaŋuiu ätnäŋqe, naqä-qakuä ätimäutŋqä iŋqä imäkmä. Kukŋui,
18 — Não estou falando de vocês todos; eu conheço aqueles que escolhi. Pois tem de se cumprir o que as
19 Iiŋi ätimäutŋqä änyä etaŋgi, Nyi täŋga näwi etqä. Iwä ätimäuqaŋgaŋi, he Nyiŋqä näqŋqe, Nyi hea ique-ique Pmequnä äyä etaŋgqeŋqe, epŋqeyi.
19 Digo isso a vocês agora, antes que aconteça, para que, quando acontecer, vocês creiam que “
20 Naqä-qakuänäŋä etqä. Ämaqä tqu-tqu, ämaqä Nyi ändowatqaŋgundqä hŋque yeeqätä itmeqe, Nyi-pqä qäsä indmeqi. Itaŋga tqu-tqu Nyi indmetqe, iqu Nyi änändowatkqä Ique-pqä inä itmeqiyä” ätukqe.
20 Eu afirmo a vocês que isto é verdade: quem receber aquele que eu enviar estará também me recebendo; e quem me recebe recebe aquele que me enviou.
21 Iiŋä ätuäqetaŋi, Iqueqä qeqä-quuvqä imŋi, änä mäwimäŋqä iqaŋgi, Iqu iŋgaŋi ätnäŋäqi äti, tii ätukqe. “Nyi naqä-qakuänäŋä etqä. Hesaŋä hŋqu Nyinyqä täkqä tuäŋqiyä.”
21 Depois de dizer isso, Jesus ficou muito aflito e declarou abertamente aos discípulos:
22 I tquaŋgaŋi, Iqueqä wäuŋuäŋqä ämotquamiŋqä iqua, “Iiŋi tquenyqä tqutiyä” tpu ipu, iqua quwqä-quwä hiŋuä ämiqäŋgäukuwi.
22 Então eles olharam uns para os outros, sem saber de quem ele estava falando.
23 I ipiyitaŋi, iquautaŋä Jisasi Iqu iquenyqä kuapänä äwinymiŋqä iqu, Jisasi Iqutä qäqiqi äpmamiŋqe.
23 Ao lado de Jesus estava sentado um deles, a quem Jesus amava.
24 Ga Saimonä Pitä iqu, “Tquenyqä tqutiyä” tä itä, ämaqä iqueŋi, Jisasi Ique yatŋqä vätŋqä himitä äwikqe.
24 Simão Pedro fez um sinal para ele e disse: — Pergunte de quem o Mestre está falando.
25 Iwä iqu Jisasi Iqueŋi qäpisa, “Naqä Iquki, Si iiŋi, tqueŋqä tnyä?” ätuätä, yatŋqä äwikqe.
25 Então aquele discípulo chegou mais perto de Jesus e perguntou: — Senhor, quem é ele?
26 Yatŋqä i vqaŋga, Jisasi Iqu ämävauqe, “Ämaqä Nyi bretqä tä hevqä bu äyämetmä wimqä iqu, qäquvqä” ätukqe. Iwä Iqu bretqe hevqeu äyämeqe, Jutasi Saimonä Iskariotitaŋä iqueqä hikŋä ique äwikqe.
26 — É aquele a quem vou dar um pedaço de pão passado no molho! — respondeu Jesus. Em seguida pegou um pedaço de pão, passou no molho e deu a Judas, filho de Simão Iscariotes.
27 Jutasi iqu bretqe tii motauqaŋgaŋi, Goti Hanjuwä Ique himä-wiuŋqä vqä Setänä iqu, Jutasi ique äpaqukqe. Iiŋä itaŋgi, Jisasi Iqu iqueŋi, “Si nätmatqä hui imäktŋqä etaŋgutqe, maqänä imäkiyä” ätukqe.
27 E assim que Judas recebeu o pão, Satanás entrou nele. Então Jesus disse a Judas:
28 Iqu kukŋuä tquaŋgi äwipiyä iqua, “Kukŋuä ii, suŋqä tqutiyä” tpu ikuwi.
28 Nenhum dos que estavam à mesa entendeu por que Jesus disse isso.
29 Mbqä qae, Jutasi iqu mitqätaŋgqä-qae, hŋqua “Ymisaŋä imäkqäŋqä nätmatqä aaŋqä etaŋgi hui mbqä yätŋqä tqutiyä, ä ämaqä nätmatqäŋqä äwa iqaŋguwä iu vätŋqä tqutiyä” tpu ikuwi.
29 Como era Judas que tomava conta da bolsa do dinheiro, alguns pensaram que Jesus tinha mandado que ele comprasse alguma coisa para a festa ou desse alguma ajuda aos pobres.
30 Itaŋgi, Jutasi iqu bretqe ämotauqe, yäpaqä mäŋgisa äukqe. Ii heatqäŋgayi.
30 Judas recebeu o pão e saiu logo. E era noite.
31 Jutasi iqu ätimäwa uwqaŋgaŋi, Jisasi Iqu tii ätukqe. “Ämaqeuqä Ymeqä Ekqä Iqueä yoqä naqe, täŋga ätnäŋäqi wiŋqiyä. Ga Ymeqä Iquesaŋi, Goti Hanjuwä Iqueqä yoqä naqä-pqe, ätnäŋäqi inä wiŋqiyä.
31 Quando Judas saiu, Jesus disse:
32 Goti Hanjuwä Iqueä yoqä naqe, Ymeqä Iquesa ätnäŋäqi wiqaŋgutqe, Iqu Iqueqä-kiuä Ymeqä Iqueä yoqä naqe, ätnäŋäqi maqänä imäkäŋqiyä.
32 E, se por meio dele a natureza gloriosa de Deus for revelada, então Deus revelará em si mesmo a natureza divina do Filho do Homem. E Deus fará isso agora mesmo.
33 Ŋqä ymeqä iquenä, Nyi hesäŋi äpakä mäpmeqä imqänä. Nyi äwqaŋgaŋi, he Nyinyqä qävqä ikäpnuwi. Nyi Israitqä iquauqä naqä iquau ätukqe, täŋgaŋi he etqä. ‘Nyi umqä iuŋi, he mäwqä danä ipnuwi.’
33 Meus filhos, não vou ficar com vocês por muito tempo. Vocês vão me procurar, mas eu digo agora o que já disse aos líderes judeus: vocês não podem ir para onde eu vou.
34 Täŋgaŋi Nyi kukŋuä-suqä änyä-häŋä tiiŋä etapqä. He hŋqunä-hŋqunä hiqä-hiuäŋqä eŋqä di, aaŋä kiiŋä heŋguätŋqe. Nyi henyqä änyiŋqe, aaŋä kiiŋä änyinyätŋqä-pa, he-pqe hiqä-hiuäŋqä aaŋä kiiŋä heŋguätŋqe.
34 Eu lhes dou este novo mandamento: amem uns aos outros. Assim como eu os amei, amem também uns aos outros.
35 He iiŋä iqaŋgpqe, ämaqä eeqänä qu näqŋqe iuta hepŋqäuä. He Nyaqä wäuŋuä yätquakä-quenä äyä etaŋgi heqämbŋqänänyä” ätukqe.
35 Se tiverem amor uns pelos outros, todos saberão que vocês são meus discípulos.
36 I tquaŋga, Saimonä Pitä iqu, “Naqä Iquki, Si äkŋgiŋqä utŋqäwä?” tquaŋga, Jisasi Iqu, “Nyi umqä iuŋi, täŋgaŋi si qänaki mapqä isŋqinyä. Si Nyiŋqä iŋga ptŋiqä” ätukqe.
36 Simão Pedro perguntou a Jesus: — Senhor, para onde é que o senhor vai? Jesus respondeu:
37 Kimaŋi, Pitä iqu tii ätukqe. “Naqä Iquki, nyi Siŋi täŋgaŋi qänaki makivändqe, suŋqä imqäwä? Nyi Siŋqä yäŋä wämqä näwi äpmeŋänä.”
37 Pedro tornou a perguntar: — Senhor, por que eu não posso segui-lo agora? Eu estou pronto para morrer pelo senhor!
38 I tquaŋga, Jisasi Iqu, “Si naqä-qakuä Nyinyqä yäŋä wätŋqätanä? Nyi naqä-qakuä tii äktqä. Kukutakisqä äkaki, änyä ätätŋqä etaŋga, si Nyinyqe, ‘Nyi Iqueŋqe änyä maqŋqeqä,’ hŋquaqui-hŋque ttŋqinyä” ätukqe.
38 — Está mesmo? — perguntou Jesus. — Pois eu afirmo a você que isto é verdade: antes que o galo cante, você dirá três vezes que não me conhece.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar João 13, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.