Mateus 7

INTATA ȽE'ȽIJEI (MCA) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 —Hasu'uj ejefitkii pe'ye' hats'inha qa' ham jeek nenit'i'ij ewets.
1 — Não julguem os outros para vocês não serem julgados por Deus.
2 Qe qu' ejefitkii pe'ye' qa hik ƚunye'je' iye qu' nejefitji'ijkiyek pakhape'. Qa pa' equk'e'ejji' pa' ejifeta'x qa' hik pakha' jeek iye qu' ƚuk'eyeji' pa'qu' netpil epji'.
2 Porque Deus julgará vocês do mesmo modo que vocês julgarem os outros e usará com vocês a mesma medida que vocês usarem para medir os outros.
3 ¿Qa inhats'ek in ƚejeƚju' na' jup'el ƚa's i'nji' ne' ƚoto' na' ejefe qa akha' qa nite' ƚewetjeƚ in i'nji' ne' oto' na' qi'ik'i najak?
3 Por que é que você vê o cisco que está no olho do seu irmão e não repara na trave de madeira que está no seu próprio olho?
4 ¿Pa'n ƚunye'j qu' it'ijets pa'qu' ejefeye': “Etswejinij qu' hiwu'm ek'ui na' i'nji' ne' oto' jup'el ƚa's,” in akha' iye les qi'ik'i na' najak i'nji' ne' oto'?
4 Como é que você pode dizer ao seu irmão: “Me deixe tirar esse cisco do seu olho”, quando você está com uma trave no seu próprio olho?
5 ¡E'jtitsax hik ejunye'j qu' wetsjuk'e ejusitse'! Ojo'oj yijat'ij qu' iwu'm na' qi'ik'i najak i'nji' ne' oto'. Hats'inha qa' i'wenetsju' yijat'ij qu' iwu'mik'ui na' jup'el ƚa's i'nji' ne' ƚoto' na' ejefe.
5 Hipócrita! Tire primeiro a trave que está no seu olho e então poderá ver bem para tirar o cisco que está no olho do seu irmão.
6 Hasu'uj ƚisi'ƚij eke' ta'ƚets na' Dios nekhewe' jukhew hik ƚunyejei nunajits. Hasu'uj iye ƚisi'ƚij eke' qi ƚe'sits hik ƚunyejei ute na'lje'mkii (perlas) nekhewe' jukhew hik ƚunyejei tafitets, qe i'nƚi'i qu' not'otsƚi'ipji'kii ma' qa nente'nilit ewets qa' newu'mju'.—
6 — Não deem para os cachorros o que é sagrado, pois eles se virarão contra vocês e os atacarão; não joguem as suas pérolas para os porcos, pois eles as pisarão.
7 —Iyini'ƚets qa neƚisi'ƚij na' Dios. Mowo'oƚiikii qa' i'weni'ƚ. Ilani'ƚetskii na' ƚeji' qa' nenit'iƚij e'mii qhof.
7 — Peçam e vocês receberão; procurem e vocês acharão; batam, e a porta será aberta para vocês.
8 Qe na'aj iyinkii qa testii. Qa na'aj wo'oikii qa yi'wen. Qa na'aj yilanetskii na'aj ƚeji' qa wenit'iji'mii qhof.
8 Porque todos aqueles que pedem recebem; aqueles que procuram acham; e a porta será aberta para quem bate.
9 ¿Pa'n ƚii ekheweli'ƚ pa'qu' netisij pe'qu' uteye' pa'qu' ƚa'se' in iyintaxijets pane'?
9 Por acaso algum de vocês, que é pai, será capaz de dar uma pedra ao seu filho, quando ele pede pão?
10 Qa qu' niyintaxijets sehetse', ¿me qa' netisij pa'qu' q'oiq'oye'?
10 Ou lhe dará uma cobra, quando ele pede um peixe?
11 In ekheweli'ƚ in qitax pe' ewuƚ'etsi'ƚ, ƚa'mek qa ƚe'niyayi'ƚij in ƚetisi'ƚijkii pe' ƚe'sits pe' elitsi'iƚ, qa na' Atata'aƚ i'ni' na' wa's qa' les qu' qiye' qu' niya'yij qu' neƚisi'ƚij pe' ƚe'sits wekwek qu' iyini'ƚijetskii.
11 Vocês, mesmo sendo maus, sabem dar coisas boas aos seus filhos. Quanto mais o Pai de vocês, que está no céu, dará coisas boas aos que lhe pedirem!
12 Qa hik ta'ƚijupi' week pa'qu' isu'uni'ƚ qu' naqsi'ji'ƚ e'mijkii pekhewepe', qa' hik pakha' qu' aqsi'ji'ƚi'mijkii, qe hik aka' yit'ij ke' yika'ajji' ka' Moises'ik'i qa kekhewe' iye profetas.—
12 — Façam aos outros o que querem que eles façam a vocês; pois isso é o que querem dizer a
13 —Uyi'ƚii na' ƚeji' epk'iyit, qe na' epk'etsaxii ƚeji' qa epk'etsaxik'i iye na' wit'ikheyi'j yamii na' fe't qi iftsax qa olots ne' ikik'i nakha'an,
13 — Entrem pela porta estreita porque a porta larga e o caminho fácil levam para o inferno, e há muitas pessoas que andam por esse caminho.
14 qa nakha' ƚeji' epk'iyit'ii qa epk'iyit'ik'i iye na' wit'ikheyi'j yamii na' witiƚa'x, qa nite' olots ne' yi'wen qa uyii.—
14 A porta estreita e o caminho difícil levam para a vida, e poucas pessoas encontram esse caminho.
15 —Jeƚi'ƚiju'ƚ pe' ejtitsits yit'ijets qu' profetaye'. Pekhewe'en in nami'ƚ ei wotjonketik'i kots'etets, qa pakha'ƚe te'weiju' qa wowolija qa qi in nowe'ƚ.
15 — Cuidado com os falsos
16 Pe'qu' ƚeye' hikpe' qu' nata'ƚets qu' enikfe'li'ƚij. ¿Me ƚeke' qu' nata'ƚets pe'qu' uwaye' ne'ej tii, i'nƚi'i ne'ej higo qu' nata'ƚets ne'ej extuweƚku'k?
16 Vocês os conhecerão pelo que eles fazem. Os espinheiros não dão uvas, e os pés de urtiga não dão figos.
17 Qa hik ƚunye'j ne' week najkakui ƚe'sits qa ƚe'sitsjeek ƚei, qa ne' uƚ'ets najkakui qa uƚ'etsjeek ƚei.
17 Assim, toda árvore boa dá frutas boas, e a árvore que não presta dá frutas ruins.
18 Ne'ej najkak ƚe'wis nite' ƚeke' qu' uƚ'etse' pe'qu' ƚeye', qa nite' ƚeke' iye ne' najkak uƚ'ax qu' ƚe'sitse' pe'qu' ƚeye'.
18 A árvore boa não pode dar frutas ruins, e a árvore que não presta não pode dar frutas boas.
19 Week ne'ej najkakui uƚ'ets ƚei qa wetfekinik'i qa tewumhitiiji'ju'kii na'aj fe't.
19 Toda árvore que não dá frutas boas é cortada e jogada no fogo.
20 Aka'an hik aka' qu' menikfeliti'ƚets qa' enikfe'li'ƚij pa'n ƚunyejei pekhewe'en.—
20 Portanto, vocês conhecerão os falsos profetas pelas coisas que eles fazem.
21 —Nite' week pe'qu' ni'ttaxij yiwets: “Yatsat'axyij, Yatsat'axyij” qu' nuiji'teje'm na' tenek'enheiji' na' Tata wa'sji', qe uja'xƚe yijat'ij pe'qu' naqsi'jijkiiha pa'qu' nisu'un na' Tata wa'sji' qa' hikpe' qu' namiipha'm.
21 — Não é toda pessoa que me chama de “Senhor, Senhor” que entrará no
22 Qu' namtaxets hatse' pa' neƚuji' olots pe'qu' ni'ttaxij yiwets: “Yatsat'axyij, Yatsat'axyij, yekheweli'ƚ hit'iƚij ka' ii, qa hik kakha' iye hit'iƚiji' in hukini'ƚfik'ikii pe' inwo'metets. Qa hik kakha' iye ka' ii hit'iƚij qa' haqsiiƚijkii ke' ham ƚunyejeyi'iju'ƚ.”
22 Quando aquele dia chegar, muitas pessoas vão me dizer: “Senhor, Senhor, pelo poder do seu nome anunciamos a mensagem de Deus e pelo seu nome expulsamos demônios e fizemos muitos milagres!”
23 Ma' qa' hit'ijets hatse': “Nite' hayiits qu' netsikfe'li'ƚ ewets. ¡Me'nitoni'ƚ ye'mii ekheweli'ƚ qi in ƚaqsiiƚijkii pa' uƚ'ax!”—(Sal 6:8)
23 Então eu direi claramente a essas pessoas: “Eu nunca conheci vocês! Afastem-se de mim, vocês que só fazem o mal!”
24 —Pa'qu' nespi'ye' qa' naqsiijkii ekewe' hit'ij qa' hik ƚunye'je' pa'qu' ewi'ƚ jukhewe' yiyaiƚewek in yitsupinju' pe'qu' ƚetsi'ye' qa yenipji' ne'ej qi ute.
24 — Quem ouve esses meus ensinamentos e vive de acordo com eles é como um homem sábio que construiu a sua casa na rocha.
25 Qa in namtax pa'qu' qi piƚeye' qa mulpha'mkii iye pe' lejtits qa t'unijik'i iye qa yeqsilanje'mkii pe' wititsi', qa nite'ƚe niwu'mju' qe wetsupini'ju' pe' ute ipji'.
25 Caiu a chuva, vieram as enchentes, e o vento soprou com força contra aquela casa. Porém ela não caiu porque havia sido construída na rocha.
26 Qa week pakha' qu' hats nespi'ye'tax qa nite'ƚe tek'enik'i ekewe' hit'ij qa hik ƚunye'j pa'qu' ewi'ƚe' jukhewe' nite' yiyaiƚewek, walxa'l iye, yaqsi'jtaxijkii pe'qu' ƚetsi'ye' qa yenƚi'i na'aj isa'xipji'.
26 — Quem ouve esses meus ensinamentos e não vive de acordo com eles é como um homem sem juízo que construiu a sua casa na areia.
27 Ma' qa in nam pa'qu' qi piƚeye' qa mulpha'mkii iye pe' lejtits qa t'unijik'i iye qa yeqsilanje'mkii pe' wititsi', ma' qa nopƚetju', qa haamija pa'qu' amane'.—
27 Caiu a chuva, vieram as enchentes, e o vento soprou com força contra aquela casa. Ela caiu e ficou totalmente destruída.
28 Ha' Jesús in yili'ij pa'aj in iyet, qa pe' jukhew qa qi in yitjuƚaxijpha'mkii,
28 Quando Jesus acabou de falar, as multidões estavam admiradas com a sua maneira de ensinar.
29 qe in i'nq'ijatshen hik ƚunye'j pa'qu' qi qu' netnek'enhei, qa nite' ƚunyejei he' i'nq'ijatshentaxij ke' Moisés ƚe'lijei.
29 Ele não era como os mestres da Lei; pelo contrário, ensinava com a autoridade dele mesmo.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 7, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.