Marcos 15
Jatetshi múldigaba (KOG) vs NVI
1 Guñgueni muñzegapanatshake Jatek múldigaba agaskaitshixakuetshi sáñkaldakue, guiyaba shizhixakue, nauwisaná nauwa akldé akzekue juizhi ajuizhaldeshi na, saldiñga akldé akzekue sanekakuegaba ajuizhaldék. Ekí saldiñga aldaldi na, Duwe Jesú sakí akualdixa ishkakugueniki shiyabanega sáñkalda Pildatuk akualdé.
1 De manhã bem cedo, os chefes dos sacerdotes com os líderes religiosos, os mestres da lei e todo o Sinédrio chegaram a uma decisão. Amarrando Jesus, levaram-no e o entregaram a Pilatos.
2 Ekí akualdeyake, Pildatuja Duwek ekí aklduká:
2 "Você é o rei dos judeus? ", perguntou Pilatos. "Tu o dizes", respondeu Jesus.
3 Atshaga na, Jatek múldigaba agaskaitshixakuetshi sáñkaldakueja matshuwi atshane akuashi Duwe izhakuák.
3 Os chefes dos sacerdotes o acusavam de muitas coisas.
4 Guakna sáñkaldaja mokue aklduká:
4 Então Pilatos lhe perguntou novamente: "Você não vai responder? Veja de quantas coisas o estão acusando".
5 Ekí akbeyatshak jiaga, Duwejañki ni nauwa yokuazhá. Ekí tuatshakna sáñkaldaja “¡sakí nak shi ishkualdazhá gu!” na jañguá.
5 Mas Jesus não respondeu nada, e Pilatos ficou impressionado.
6 Guatshak nauwisanákueki Jateja san kagixa zhinik kakzʉxaitshanéñ ldiuwañ be izhgisekui kajuizhaldegauxa sáñkalda Pildatuja mielde paldesu nukaki kakibesakue agashishaldiake kakibesamakga kakibesixa.
6 Por ocasião da festa, era costume soltar um prisioneiro que o povo pedisse.
7 Naldakna atshake ezua sigí Baldabáki akuíbulduk zaldakue na kauwijí sáñkaldakue aguabiyaldiamak kaukakshishatoguéñ káguba guaxá ajanashane shalda na, aikue nañga kalseldi abexane na noxá.
7 Um homem chamado Barrabás estava na prisão com os rebeldes que haviam cometido assassinato durante uma rebelião.
8 Ekí noguéñ káguba duwá zhikzhe sáñkalda Pildatuk axaldaxeni, paldesu nuka ezua kakibesamakga kakibesakue agashishá.
8 A multidão chegou e pediu a Pilatos que lhe fizesse o que costumava fazer.
9 Guakna sáñkaldaja ekí kaklduká:
9 "Vocês querem que eu lhes solte o rei dos judeus? ", perguntou Pilatos,
10 Jinake ekí kakldukazhá. Jatek múldigaba agaskaitshixakuetshi sáñkaldakuejañki Duwe Jesú mauldí axajanaté noshi nuxa agaxene katuwák.
10 sabendo que fora por inveja que os chefes dos sacerdotes lhe haviam entregado Jesus.
11 Guatshakna, Jatek múldigaba agaskaitshixakuetshi sáñkaldakueja, káguba duwá zhikzhe nakldekuek sáñkalda Pildatuk Baldabá kakibesakue akshishakue kaxasashiñgaba amak kaldekshá.
11 Mas os chefes dos sacerdotes incitaram a multidão a pedir que Pilatos, ao contrário, soltasse Barrabás.
12 Guake sáñkaldaja mokue kaklduká:
12 "Então, que farei com aquele a quem vocês chamam rei dos judeus? ", perguntou-lhes Pilatos.
13 Guake jaldáñ ekí akiyayó:
13 "Crucifica-o", gritaram eles.
14 Guake sáñkaldaja ekí kaklduká:
14 "Por quê? Que crime ele cometeu? ", perguntou Pilatos. Mas eles gritavam ainda mais: "Crucifica-o! "
15 Kágubakueja ekígaba axashishakna, kakldunamak kaxatshaldixa jañguakna Baldabáki kakibesá. Guatshake Duwe Jesú niñkauwañki kuizhushak agaldabikshaldiniki, kaldixa axaldiya akuaxaldiamak niuwi ge na gua.
15 Desejando agradar a multidão, Pilatos soltou-lhes Barrabás, mandou açoitar Jesus e o entregou para ser crucificado.
16 Guake suldáukueja Duwe Jesú sáñkalda tshuxa, kauwizhéñgaba ashekueñka awaldeyeniki aldahauxa nuk axajuizhakuá.
16 Os soldados levaram Jesus para dentro do palácio, isto é, ao Pretório e reuniram toda a tropa.
17 Gueniki Duwe aguáñ izhabashiñga, sáñkaldakueja zhakuá atsʉshi maksʉxaldá agatsé itshualdiyamak agatsé iyajualdí. Gueniki sáñkaldakueja izhalshuxa tuñgatse kausúga zhikba, zhikba axaxauweniki iyajiú.
17 Vestiram-no com um manto de púrpura, depois fizeram uma coroa de espinhos e a colocaram nele.
18 Ekí akueniki sáñkalda akzé axaldegamak ekí axaldék:
18 E começaram a saudá-lo: "Salve, rei dos judeus! "
19 Ekí agabeyeniki sáñkaldeldi matshuwi juizha kaldik agaldabikshiji, jutú iyatuá. Gueni iyajokldeshi nuxa akldé akzukualdiamak axatshiji nuldu axayó.
19 Batiam-lhe na cabeça com uma vara e cuspiam nele. Ajoelhavam-se e lhe prestavam adoração.
20 Ekí auxa iyajokldegatogueniki, zhakuá atsʉshi maksʉxaldá agatsé iyajuigueni, mokue ají zhakuága iyajualdieniki kaldixa axaldiya akuaxal awaldeyaldá na akuá.|src="cn01827B.tif" size="col" loc="if need caption and parallels don't fit on one line just leave Mlk 15.17-20 (Mlk 15.17-20; Mt 27.27-30; Jñ 19.2-3)" copy="DCC"
20 Depois de terem zombado dele, tiraram-lhe o manto de púrpura e vestiram-lhe suas próprias roupas. Então o levaram para fora, a fim de crucificá-lo.
21 Guñgueni Duwe Jesú awaldeyatogueñki, ezua sigí Simóñ axezhuka, Sildene zalda, Aldejánduldutshi, Alduputshi ajate atezhi zhinik kuíbulduk nagaté noxé kakldabí. Guake eñkáñ kaldi Duwe axaldiya akuaxaldixa kamañ naldi akuldeyexañ iyaxauwá.
21 Certo homem de Cirene, chamado Simão, pai de Alexandre e de Rufo, passava por ali, chegando do campo. Eles o forçaram a carregar a cruz.
22 Ekí Duwe awaldejiñga “Gólgota” axezhogeñka awaldé. Eñki “káguba tsáñkalda zaldáxalda” guashi.
22 Levaram Jesus ao lugar chamado Gólgota, que quer dizer Lugar da Caveira.
23 Eñkaga na, suldáukueja kalwéldia milda akjiukue Duweja tugexañ agaxegatshak jiaga tugazhá.
23 Então lhe deram vinho misturado com mirra, mas ele não o bebeu.
24 Guñguake Duweki kaldik axaldiyá. Guñgueniki suldáukueja Duwetshi zhakuáki mieldekueja ipanaldixa ne atualdiamak ajanashiji aldiyá.
24 E o crucificaram. Dividindo as roupas dele, tiraram sortes para saber com o que cada um iria ficar.
25 Amak Duwe kaldik axaldiyatshake niuwi jue na zegatoxá.
25 Eram nove horas da manhã quando o crucificaram.
26 Duwe kaldixa axaldiyane asáñkaldake jinak shuigakue agatsé guaká ekí agazuñguane axaldiyá: “Jejiéki juldiútshi sáñkalda akldé akzé nakldá.”
26 E assim estava escrito na acusação contra ele: O REI DOS JUDEUS.
27 Ekí Duwe kaldixa axaldiyatshak mozhua sha atshixakueki kaldixa kaxaldiyatshakna ezuañki Duwetshi jibatshaldi, ezuañki jibatshazháldi mual axaldiyá. [
27 Com ele crucificaram dois ladrões, um à sua direita e outro à sua esquerda,
28 Ai zhinik na, Jatetshi múldigabaja Duwe shalda guakldanamak nuxa zek: “Axautshikueja naldagálde nuxa tuñkáki, aldéñ jiaga guiyabaja guagamak axatshagálde ni atú.”]
28 e cumpriu-se a Escritura que diz: "Ele foi contado entre os transgressores".
29 Duwe axaldiyaneñka zʉxaitixakuejañki aguáñ izhbashi mual, zʉ́xaita nusagatsaldi axaldeshi ekí axaldék:
29 Os que passavam lançavam-lhe insultos, balançando a cabeça e dizendo: "Ora, você que destrói o templo e o reedifica em três dias,
30 ¡Ekí maldeka neki mañgaba ishkuá xaldeki, tuexa kaldixa zhinik akjiena guwá!
30 desça da cruz e salve-se a si mesmo! "
31 Ekibeñga iyajokldeshi na, Jatek múldigaba agaskaitshixakuetshi sáñkaldakue, guiyaba shizhixakue na ekí akuák:
31 Da mesma forma, os chefes dos sacerdotes e os mestres da lei zombavam dele entre si, dizendo: "Salvou os outros, mas não é capaz de salvar a si mesmo.
32 ¡Jateja aldéñki káguba ikualdal gaxaldixa guakldanega, nauwisaná Isayélkuetshi Sáñkalda nahamak nake, namak jañguakualdiamak ishkuá xaldeki kaldixa zhinik shi akjiení!
32 O Cristo, o Rei de Israel... Desça da cruz, para que o vejamos e creiamos! " Os que foram crucificados com ele também o insultavam.
33 Duwe Jesú kaldixa axaldikualguéñ, niuwi muanté zhinik niuwi uñguexá kagi agatsauxa muldetua tuañ na zexá.
33 E houve trevas sobre toda a terra, do meio dia às três horas da tarde.
34 Atshakna, Duweja jaldáñ ekí guak:
34 Por volta das três horas da tarde, Jesus bradou em alta voz: "Eloí, Eloí, lamá sabactâni? " que significa: "Meu Deus! Meu Deus! Por que me abandonaste? "
35 Ekí guagaté aldukatshakna, anuñka exa zhekualdekuejañga ekí guak:
35 Quando alguns dos que estavam presentes ouviram isso, disseram: "Ouçam! Ele está chamando Elias".
36 Guakna ezua aikuega naldajiñga ezua samnek kuis kuis akzeldia agaldaksheniñki kaldik ijiú Duweja tuxaldiamak akulditshí tuñshiji ekí guak:
36 Um deles correu, embebeu uma esponja em vinagre, colocou-a na ponta de uma vara e deu-a a Jesus para beber. E disse: "Deixem-no. Vejamos se Elias vem tirá-lo daí".
37 Gueni Duwe Jesú jaldáñ kauldeniki shuizhá.
37 Mas Jesus, com um alto brado, expirou.
38 Atshaga na, juwí Jate axazakuageñkaga, ezua zhakuá atema akaldak akzeñka juldunéñ agekualdé, aldéñgaba mataxa zhinik muan zuwá kagixa tiñ itshizbé na gua.
38 E o véu do santuário rasgou-se em duas partes, de alto a baixo.
39 Guatshakna ezua suldáutshi sáñkalda Duwe buan akldoxéjañki ekí agatsaldi kauldeni, shuizhá guaté tuatshakna ekí guak:
39 Quando o centurião que estava em frente de Jesus ouviu o seu brado e viu como ele morreu, disse: "Realmente este homem era o Filho de Deus! "
40 Guatshake anuñka munzhikue agajué zeñka Duwe akuatoxauxa atuaté na aldoxá. Aikue na, ezuañki Maldiya Makldalda zalda, ezuañki Saldumé, ezuañki Maldiya, eñki Santiaku awawatshi, Jusétshi ajaba na naldá.
40 Algumas mulheres estavam observando de longe. Entre elas estavam Maria Madalena, Salomé e Maria, mãe de Tiago, o mais jovem, e de José.
41 Ekueki Duwe jañguxakue ji agajuezhatshak agaxaunexaldiamak Galdildeya zhinik agapa aldakldekue. Kauwizhéñ nañga matshuwi munzhikue Duwek agapa Jeldusaldéñ aldakldekue jiaga na ashekualdá.
41 Na Galiléia elas tinham seguido e servido a Jesus. Muitas outras mulheres que tinham subido com ele para Jerusalém também estavam ali.
42 — ausente —
42 Era o Dia da Preparação, isto é, a véspera do sábado. Ao cair da tarde,
43 — ausente —
43 José de Arimatéia, membro de destaque do Sinédrio, que também esperava o Reino de Deus, dirigiu-se corajosamente a Pilatos e pediu o corpo de Jesus.
44 Amak akshishatshak sáñkaldaja “¡Jesúki mitsáte shuixé!” jañgui na suldáutshi sáñkalda naxal guak. Amak axaldagatshak “¿Jesú au shuanamak shi na?” aklduká.
44 Pilatos ficou surpreso ao ouvir que ele já tinha morrido. Chamando o centurião, perguntou-lhe se Jesus já tinha morrido.
45 Shuanamakga ne akbeyakna janshibeñga Juséja Duwetshi abuá mexaldiamak uldeyaka niuwi agé.
45 Sendo informado pelo centurião, entregou o corpo a José.
46 Guakna Juséjañki zhakuá tiñne janshagatse jabiñgueniki Duwetshi abuá kaldixa zhinik axawatiñgueniki aik mañguá. Gueniki jagiga shuanekue abexaldiamak axakuiyaneñka meguenik juldunéñ jagi saldáñ pakue atema akyó.
46 Então José comprou um lençol de linho, baixou o corpo da cruz, envolveu-o no lençol e o colocou num sepulcro cavado na rocha. Depois, fez rolar uma pedra sobre a entrada do sepulcro.
47 Ekí atshatogueñki Maldiya Makldalda zalda na, Maldiya Jusétshi ajaba nañki exa Duwetshi abuá mashi abegatuka atuaté na aldoxá.
47 Maria Madalena e Maria, mãe de José, viram onde ele fora colocado.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 15, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.