Mateus 19

MƗNƗM KOMIŊ (KMH-M) vs NAA

Sair da comparação
NAA Nova Almeida Atualizada 2017
1 Jisas mɨnɨm nɨbak ag mɨbɨl juɨl, karɨp lɨm Galili kɨrɨg gɨl, karɨp lɨm Judia, ñɨg Jodan pɨs kɨdadaŋ ken amnak.
1 Quando Jesus acabou de proferir estas palavras, deixou a Galileia e foi para o território da Judeia, além do Jordão.
2 Amek, bin bɨ koŋai yɨb nop kɨsen gelak nɨŋɨl bin bɨ tap gak okok gek komɨŋ lak.
2 Grandes multidões o seguiram, e ele as curou ali.
3 Pen bɨ Perisi okok, Jisas nop ag nɨŋon, mɨnɨm tɨmel ognap agnɨmɨŋ, agɨl, apɨl aglak, “God Mosɨs nop ag ñak lo mɨnɨm ak, bin alap tap sɨkol alap gɨ tɨmel gɨnɨgab ak, bɨ ne nop ag yoknɨg, ag yoknɨgab aka mer? Nak tari gos nɨpan?” aglak.
3 Alguns fariseus se aproximaram de Jesus e, testando-o, perguntaram: — É lícito ao homem repudiar a sua mulher por qualquer motivo?
4 Agelak, Jisas pen agak, “God Mɨnɨm ñu kɨl tɨklak ak nɨbi udɨn lɨ ma nɨpɨm ar? Karɨp lɨm bɨrarɨk ped okok gɨ lak ñɨn ak, God ne bɨ alap, bin alap, gɨ lak.
4 Jesus respondeu:
5 God agak, ‘Ar nɨbak me, bɨ okok nonɨm nap sɨkop eip mɨdɨl, bin dɨl, nonɨm nap kɨrɨg gɨl, kɨri ber mal jɨm ñɨl kɨn mɨdel mɨb goŋ nokɨm yɨb lɨnɨgab,’ agak.
5 e que disse: “Por isso o homem deixará o seu pai e a sua mãe e se unirá à sua mulher, tornando-se os dois uma só carne”?
6 Nɨb ak me, God agek mɨb goŋ kɨri mal mer, mɨñi jɨm ñɨl nokɨm lɨnɨgab nɨbak, bɨ alap apɨl, kɨrop ag tɨg asɨk ke ke ma lɨnɨgab mer,” agak.
6 De modo que já não são mais dois, porém uma só carne. Portanto, que ninguém separe o que Deus ajuntou.
7 Jisas nɨb agek, bɨ Perisi okok nop aglak, “Pen tari gɨnɨg Mosɨs mɨnɨm alap ñu kɨl tɨkɨl agak, ‘Bin ag yoknɨg, bin aul pɨs nep kɨrɨg gebin, agɨl, mɨj alap ñu kɨl tɨk ñɨl, ag yoknɨmɨb,’ agak?” aglak.
7 Os fariseus perguntaram: — Então por que Moisés ordenou dar uma carta de divórcio e repudiar a mulher?
8 Agelak, Jisas pen agak, “Nɨbi bin bɨ mɨnɨm ma nɨŋ dɨpɨm ak me, Mosɨs nɨb agak. Pen God bin bɨ bɨrarɨk okok gɨ lak ñɨn ak, nɨg ma gölɨgɨpal.
8 Jesus respondeu:
9 Pen yad nɨbep agebin, bɨ an, bine ak bɨ alap eip dɨ ger mer, yokop nep ag yokɨl, bin kɨsen nɨb dɨnɨgab ak, bin si dɨnɨgab nɨŋɨl God nɨŋek tɨmel yɨb gɨnɨgab; ne bin si dep bɨ me ak,” agak.
9 Eu, porém, lhes digo: quem repudiar a sua mulher, não sendo por causa de relações sexuais ilícitas, e casar com outra comete adultério.
10 Jisas nɨb agek, bɨ ne okok aglak, “Bɨ okok bin kɨri yokop ma ag yoknɨgal ak, bɨ praj mɨdɨl bin ma dɨnɨgal ak tep,” aglak.
10 Os discípulos de Jesus disseram: — Se essa é a situação do homem em relação à sua mulher, não convém casar.
11 Agelak, Jisas agak, “Bɨ magɨlsek yokop mɨdenɨmel rek ma lɨp. God bɨ yokop mɨdenɨmel, agɨl, ag lak bɨ okok nep, yokop mɨdenɨmel rek lɨp.
11 Jesus, porém, lhes respondeu:
12 Bɨ ognap, kɨri walak ma lek tɨk dopal okok, bin ma dɨpal. Bɨ ognap, bɨ ognap walak kɨrop tɨb gɨ rɨk gɨpal okok, bin ma dɨpal. Pen bɨ ognap, God bin bɨ dɨl seb kab ar alaŋ sɨŋak kod mɨdenɨgab wög ak gɨn, agɨl, bin ma dɨpal. Nɨbi, bɨ praj mɨdon, agɨl, bɨ praj nep mɨdenɨmɨb ak tep,” agak.
12 Porque há eunucos de nascença; há outros a quem os homens fizeram tais; e há outros que se fizeram eunucos, por causa do Reino dos Céus. Quem é apto para aceitar isto, que aceite.
13 Bin bɨ okok, “Jisas ñɨnmagɨl ñɨ pai cɨn nabɨc cög ar alaŋ lɨl, God nop sobok gaŋ,” agɨl dapelak, pen bɨ ne okok kɨrop nɨŋ i sek lɨl ag gɨlak.
13 Então trouxeram algumas crianças a Jesus para que ele lhes impusesse as mãos e orasse, mas os discípulos os repreendiam.
14 Nɨg gel, Jisas pen ñɨ pai nɨb okok sɨk agek apelak nɨŋlɨg gɨ, bɨ ne okok kɨrop agak, “Tari gɨnɨg kɨrop nɨb ag gɨpɨm? Ñɨ pai sɨkol nɨb okok kɨrɨg gem yɨp olaŋ. God bin bɨ dɨl, seb kab ar alaŋ sɨŋak kod mɨdenɨgab ak, ñɨ pai sɨkol nɨb okok rek,” agak.
14 Jesus, porém, disse:
15 Jisas nɨb agɨl, ñɨnmagɨl arak ne ak ñɨ pai sɨkol nabɨc cög ar alaŋ lɨl, karɨp lɨm mɨgan alap amnak.
15 E, tendo-lhes imposto as mãos, retirou-se dali.
16 Bɨ alap Jisas mɨdek sɨŋak apɨl agak, “Mɨnɨm ag ñeb bɨ. Yad tap tari tep ak gɨl, per komɨŋ mɨdep magɨl ak dɨnɨm?” agak.
16 E eis que alguém, aproximando-se de Jesus, lhe perguntou: — Mestre, que farei de bom para alcançar a vida eterna?
17 Agek, Jisas pen agak, “Yɨp tari gɨnɨg, tap tep akal, agɨl, ag nɨŋeban? God nokɨm me Bɨ tep. Pen per per mɨdenɨm, agnɨmɨn ak, lo mɨnɨm agɨl ñu kɨl tɨklak okok nɨŋɨl ageb rek gɨnɨmɨn,” agak.
17 Jesus respondeu:
18 Agek, agak, “Lo ar akal rek ageban?” agak. Agek, Jisas agak, “Cɨp ma ñag paknɨmɨn; bin si bɨ si ma gɨnɨmɨn; tap si ma dɨnɨmɨn; mɨnɨm kɨb agnɨgal ak, mɨnɨm tom ma agnɨmɨn;
18 E ele lhe perguntou: — Quais? Jesus respondeu:
19 nanɨm nap mɨnɨm agnɨmir ar ak nep nɨŋɨl kɨsen gɨnɨmɨn; nak ke mɨdmagɨl lɨpan rek, bin bɨ ke nɨb okok kɨrop ak rek nep mɨdmagɨl lɨnɨmɨn,” agak.
19 honre o seu pai e a sua mãe e ame o seu próximo como você ama a si mesmo.”
20 Nɨb agek, bɨ praj nɨbak agak, “Lo mɨnɨm okok magɨlsek nɨŋ sakpin. Pen yad tari tap tep ak gɨl, komɨŋ per mɨdep ak dɨnɨm?” agak.
20 O jovem disse: — Tudo isso tenho observado. O que me falta ainda?
21 Agek, Jisas agak, “Mɨd tep yɨb gɨnɨm, agnɨmɨn ak, tap nak okok magɨlsek sɨkim gɨl, mani dɨl, bin bɨ mapɨn gep rek okok kɨrop ñɨnɨmɨn. Nak nɨg genɨgan ak me, mɨd tep gep nak ak mɨdenɨgab God karɨp lɨm seb kab ar alaŋ sɨŋak. Pen yad agebin rek gɨl, apek yad eip ajor,” agak.
21 Jesus respondeu:
22 Agek, bɨ praj nɨbak tap ne koŋai mɨdek rek, mɨnɨm nɨbak nɨŋɨl, gos par lɨlɨg gɨ lɨlɨg gɨ amnak.
22 Mas o jovem, ouvindo esta palavra, retirou-se triste, porque era dono de muitas propriedades.
23 Pen ne nɨg gɨl amek nɨŋlɨg gɨ, Jisas bɨ ne okok kɨrop agak, “Yad nɨbep nɨŋɨd yɨb agebin, bin bɨ mani tap kɨri koŋai mɨdenɨgab okok, God nop koslam gos nɨŋ del, kɨrop dɨl seb kab ar alaŋ sɨŋak kod mɨdenɨgab.
23 Então Jesus disse aos seus discípulos:
24 Kaj kamel okok, ñu mauöl nag yokpal mɨgan ak amnɨg amnɨgal; pen bin bɨ tap koŋai mɨdeb okok, God nop koslam gos nɨŋ del, kɨrop dɨl kod mɨdenɨgab,” agak.
24 E ainda lhes digo que é mais fácil um camelo passar pelo fundo de uma agulha do que um rico entrar no Reino de Deus.
25 Jisas bɨ ne okok mɨnɨm nɨbak nɨŋɨl, gos par nɨŋlɨg gɨ aglak, “Pen bɨ tep nɨbak, God dɨ seb kab ar alaŋ sɨŋak ma dad amnɨgab, apan ak, bin bɨ an rek dad amnɨgab?” aglak.
25 Ouvindo isto, os discípulos ficaram muito admirados e perguntaram: — Sendo assim, quem pode ser salvo?
26 Agelak, Jisas kɨrop nɨŋlɨg gɨ agak, “Bin bɨ okok ke gɨnɨmel rek ma lɨp. God ne nep me, tap tari tari gɨnɨg, gɨnɨgab,” agak.
26 Jesus, olhando para eles, disse:
27 Jisas nɨb agek, Pita agak, “Nɨŋan! Cɨn tap cɨn okok magɨlsek kɨrɨg gɨl, nak eip nep cɨg gɨl ajobɨn ak, cɨn pen tap tari dɨnɨgabɨn?” agak.
27 Então Pedro, tomando a palavra, disse: — Eis que nós deixamos tudo e seguimos o senhor; que será, pois, de nós?
28 Agek, Jisas agak, “Yad nɨbep nɨŋɨd agebin, ñɨn kɨsen ak yad melɨk kɨlɨs sek apɨl, bin bɨ magɨlsek kod mɨdenɨgain. Ñɨn nɨbak me, nɨbep bɨ yɨp kɨsen genɨgabɨm okok agen, Isrel bin bɨ wagɨn ke ke aknɨb umɨgan alaŋ okok, kɨrop kod mɨdenɨgabɨm.
28 Jesus lhes respondeu:
29 Bin bɨ yɨp nɨŋ dɨl, karɨp, nɨnai nɨmam, nonɨm nap, ñɨ pai, wög dai, tap tari tari okok kɨrɨg gɨnɨgal okok, God kɨrop yɨpɨn ma gɨnɨgab; tap nɨb okok rek kɨrop pen koŋai yɨb ñɨl, per mɨdep kɨrop ñɨnɨgab.
29 E todo aquele que tiver deixado casas, irmãos, irmãs, pai, mãe, filhos ou campos, por causa do meu nome, receberá muitas vezes mais e herdará a vida eterna.
30 Pen bin bɨ mɨñi ned amebal okok, kɨsen koŋai nep kɨd ken yɨb okok mɨdenɨgal. Pen bin bɨ mɨñi kɨd ken yɨb sɨŋak mɨdebal okok, kɨsen koŋai nep ned am mɨdenɨgal.
30 Porém muitos primeiros serão últimos; e os últimos serão primeiros.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 19, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.