Êxodo 39
God Nuye Kunwok (GUP) vs NVT
1 Wanjh bininj nawu birridurrkmirri kore Manrurrkdjamun Dabburlin, bedda birrimey kunyarl manbu kukblue, dja mak kukpurple dja mak kukkurlba, wanjh birrimarnbuni kunmadj bedberre nawu priests ba kabirridjongbuyindi bu kabirridurrkmirri kore kubolkdjamun. Bedda birrimarnbom manbu nadjamun kunmadj nuye Aaron, kore Yawey biwokrayekwong nawu Moses.
1 Os artesãos confeccionaram belas roupas sagradas de tecido azul, roxo e vermelho para Arão vestir ao servir no lugar santo, conforme o S enhor havia ordenado a Moisés.
2 Wanjh birrimarnbom nawu ephod manbu wirlmurrng gold duninjh, dja birribibbom kunyarl nawu kukblue, dja mak kukpurple dja mak kukkurlba. Birribibbuni rowk manburrbawi manbu manmak linen.
2 Bezalel fez o colete sacerdotal de linho finamente tecido e bordou-o usando fios de ouro e fios de tecido azul, roxo e vermelho.
3 Dja mak birridongohdoy namekbe wirlmurrng gold bu birribelngwong, wanjh birridjobdjobkeng bu birrikuyengwong dja yiman kunyarl kukkuyengni birrimarnbom. Kaluk nawu birriwernhburrbuni bininj birrimekbe nanu birrimarnbom namekbe gold bu birriyimowong karaworren namekbe kunyarl nawu kukblue, kukpurple, dja mak kukkurlba, dja mak kore manburrba manmak linen manbu birriridjmeng.
3 Para fazer os fios de ouro, bateu o metal até formar lâminas finas e as cortou em fios. Com grande habilidade e cuidado, bordou os fios de ouro no linho fino, com fios de tecido azul, roxo e vermelho.
4 Kaluk birrimarnbom nawu kunkarlangkenh bokenh nawu ngarre ephod, dja belbmeng kore kurrid ngarre ba bu karrukayindi kaddumkah kore kukarlang bokenh nawu priest.
4 O colete sacerdotal tinha duas peças, unidas nos ombros por duas ombreiras.
5 Dja mak nawu kunngadmokenh namakmak ngarre ephod wanjh birribibbuni kunyarl nawu gold, dja mak kukblue, dja mak kukpurple dja mak kukkurlba. Birribibbom kore ephod bu belbmiyindanj. Birrimarnbom manburrbawi manbu manmak linen nawu birriridjmeng. Kuhni rowk birrimarnbom kore Yawey biwokrayekwong nawu Moses.
5 O cinturão decorativo era feito dos mesmos materiais: linho finamente tecido bordado com fios de ouro e fios de tecido azul, roxo e vermelho, conforme o S enhor havia ordenado a Moisés.
6 Wanjh birribebbehkurrmeng manwarddemakkaykenh kangeyyo onyx kore wirlmurrng gold bu belbmikenh ngarre, dja mak birriwarddedadjkeng bu bindingeynamehnameng twelve bebeywurd nuye Israel.
6 Duas pedras de ônix foram presas em suportes de filigranas de ouro. Nas pedras tinham sido gravados os nomes das tribos de Israel, da mesma forma que se grava um selo.
7 Wanjh birribelbmeng namekbe manbu manwarddemakkaykenh kore kunkarlang ngarre ephod, ba bu nawu priests minj kabindibengmidjdan nawu bebeywurd rowk nuye Israel. Kuhni wanjh birrimarnbuni rowk kore Yawey biwokrayekwong Moses.
7 Bezalel prendeu as pedras às ombreiras do colete como recordação de que o sacerdote representa os israelitas. Tudo isso foi feito conforme o S enhor havia ordenado a Moisés.
8 Wanjh birrimarnbom kunmadj nawu kaberrekalkbalhme yiman kabarrkbun nawu ephod. Kaluk birribibbuni karohrok kore birrimarnbom nawu nadjamun vest, bu kunyarl nawu gold, dja mak kukblue, dja mak kukpurple dja mak kukkurlba. Birribibbuni kore manburrbawi manmak manbu linen kunyarlwi.
8 Bezalel fez o peitoral com grande habilidade e cuidado. Confeccionou-o de modo que combinasse com o colete sacerdotal, usando linho finamente tecido, bordado com ouro e com fios de tecido azul, roxo e vermelho.
9 Nakka wanjh kukyimi square, 22 centimetres bu kakuyeng dja 22 centimetres bu kawarlahwarla, kaluk birribakkeng bu madjyimerranj yiman pocket.
9 Fez o peitoral de uma só peça dobrada de tecido, formando um bolso quadrado com 22,5 centímetros de lado.
10 Wanjh yerre birrikurrmeng manwarddemakkaykenh nawu jewels dja birribelbmeng kunkarrngbakmeng bu yirriyoy. Wanjh nawu kore kaddum belbmiyindi nawu manwarddemak nawu ruby, dja mak topaz, dja mak quartz manbu kukkarlba.
10 Fixou no peitoral quatro fileiras de pedras preciosas. A primeira fileira tinha um rubi, um topázio e um berilo.
11 Nawu kanjdji kore bokenhkah wanjh birribelbmeng manwarddemak nakka wanjh turquoise, dja mak sapphire, dja mak emerald.
11 A segunda fileira era composta de uma turquesa, uma safira e uma esmeralda.
12 Dja mak nawu kanjdji, kore mahni danjbik, wanjh birribelbmeng manwarddemak manbu jacinth, dja mak agate, dja mak amethyst;
12 A terceira fileira era composta de um jacinto, uma ágata e uma ametista.
13 Wanjh nawu yerre duninjh nakka wanjh birribelbmeng chrysolite, onyx dja jasper. Wanjh birribebbehbelbmeng rowk manbu manwarddemak kore wirlmurrng gold bu wernhkarrmikarrmi.
13 A quarta fileira tinha um crisólito, um ônix e um jaspe. Todas essas pedras eram presas a suportes de filigranas de ouro.
14 Kaluk bindibebbehngeynameng kunngey bedberre nawu nabebeywurd nuye Israel kore nawu kunwardde jewels kaluk twelve birrirohrokmeng. Birringeybimbom nabebbehkudji nawu kunwardde jewel rowk bebbehkarrmi kunngey kunngey nawu kore twelve namud bedberre nawu Israel benkebmawahmeng.
14 Cada pedra representava um dos doze filhos de Israel e trazia gravado o nome da tribo correspondente, como em um selo.
15 Mak birrimarnbom wirlmurrng nawu gold duninjh chains bu birridukkarrukkang yiman birriyimowong kukyimi manbu kunyarl rope nawu kunberrekalkkenh.
15 Para prender o peitoral ao colete sacerdotal, fizeram correntes de fios trançados de ouro puro.
16 Dja mak birrimarnbom bokenh gold manbu kukyimi mannguykilelh dja bokenh rings nawu gold yerrih kaluk birribelbmeng kaddumkah ngarre kore kurrid bokenh nawu kunberrekalkkenh.
16 Fizeram também dois suportes de filigranas de ouro e duas argolas de ouro, que foram presas aos cantos superiores do peitoral.
17 Wanjh birribalbelbmeng nahni bokenh gold chains kore bokenh gold rings kore kurrid ngarre namekbe nawu kunberrekalkkenh,
17 Amarraram as duas correntes de ouro nas duas argolas do peitoral.
18 Mak birribelbmeng bokenh kore kurridbuyika nawu kore ngarre chains dja bokenh gold mannguy. Wanjh birribelbmeng namekbe gold chains kore bokenh nawu kunkarlang ngarre straps dja mak nawu kore kumirrk ngarre nawu ephod.
18 Amarraram as outras pontas das correntes aos suportes de filigrana de ouro sobre as ombreiras do colete.
19 Dja mak birriyawoyhmarnbom nabuyika bokenh wirlmurrng gold rings wanjh birrikurrmeng kanjdjikah kore ngarre nawu kunberrekalkkenh, mak kore kururrkbeh kurrid darnkih kore nawu ephod.
19 Em seguida, fizeram mais duas argolas de ouro e as prenderam às bordas interiores do peitoral, junto ao colete.
20 Dja mak birribadmarnbom nabuyika bokenh gold rings kaluk nawu kare kore kanjdji ngarre nawu kunkarlangkenh straps bu karri kore kumirrk ngarre nawu ephod, darnkih kore kunngadmokenh ngarre nawu ephod.
20 Fizeram outras duas argolas de ouro e as prenderam à parte da frente do colete, abaixo das ombreiras e logo acima do nó que amarrava o cinturão decorativo ao colete.
21 Dja mak birrimey nawu kukblue kunyarl dja birridukkang nawu rings ngarre kunberrekalkkenh kore rings ngarre nawu ephod, ba bu kabelbmikenh kore kunngadmokenh. Kuhni birrimarnbom ba bu nawu kunberrekalkkenh minj kawelhwelme kore ephod. Wanjh kunmekbe birrikurduyimeng rowk dja birrimarnbom kore Yawey biwokrayekwong nawu Moses.
21 Prenderam as argolas inferiores do peitoral às argolas do colete com cordões azuis, para que o peitoral ficasse firmemente preso ao colete acima do cinturão. Tudo isso foi feito conforme o S enhor havia ordenado a Moisés.
22 Wanjh bedda birrimey manburrba manbu kukblue, birrimarnbom kunmadj nakuyeng nawu priest kabirridjongbuyindi kanjdjikenh, dja kuberrkkah karri nawu ephod. Bedda birriyingkihmarnbom manmak manburrba bu birribibbuni namekbe nawu kunmadj.
22 Bezalel fez de uma só peça de tecido azul o manto que é usado com o colete sacerdotal,
23 Birrimarnbom bu kawohrurrk kore kubulkayh ngarre manburrba nawu kuberrkkah kahdi, rawoyindanj nawu kunkomkenh collar nawu ngokko birriyingkihbibbom wanjh bu wakbuyinguneng kore kahrurrk ba kunukka minj kamadjdjalkmire.
23 com uma abertura no meio da peça para a cabeça de Arão. A abertura foi reforçada com uma gola, para que não se rasgasse.
24 Wanjh yerre birribibbuni yiman manbarnem manbu pomegranates bu birribelbmeng kanjdjikah kurrid ngarre nawu nakuyeng kunmadj. Birribibbuni kaluk kunyarl kukblue, dja mak kukpurple dja mak nawu kukkurlba, dja mak linen nawu birriridjmeng bu kunyarl birrimarnbom.
24 Fizeram romãs de fios de tecido azul, roxo e vermelho e as prenderam à borda do manto.
25 Mak birrimarnbom wirlmurrng gold duninjh nawu bells nakilehkilelk, wanjh birriwelhwelkeng kore nawu pomegranates birrikurrmeng kanjdjikah kore nawu nakuyeng kunmadj.
25 Fizeram também sinos de ouro puro e os prenderam entre as romãs à borda do manto,
26 Wanjh kore kanjdji ngarre nawu nakuyeng kunmadj bu kuberrkkah wanjh kumekbe di nawu bells kubulkayh nawu pomegranates bebbehbebbehdi. Wanjh nawu priest namekbe munguyh djongbuyindi bu wam durrkmirrurrkmirri yiwarrudjkenh. Kaluk kunmekbe rowk kore Yawey biwokrayekwong Moses.
26 intercalando sinos e romãs por toda a volta da borda. Esse manto deveria ser usado sempre que o sacerdote realizasse seu serviço, conforme o S enhor havia ordenado a Moisés.
27 Wanjh birribibbom warridj kunmadj nawu manburrba milemakkaykenh bedberre nawu Aaron dja nabebeywurd nuye,
27 Confeccionaram para Arão e seus filhos túnicas de linho fino.
28 dja mak birribalmarnbom turbans nawu kabirrikodjdukkarrenkenh, dja mak nawu kabirrimilhdukkarrenkenh, dja mak kunmadj nawu kanjdjikenh kabirridjongbuyindi, wanjh kaluk milemakkaykenh manburrba dorrengh.
28 O turbante especial e os outros turbantes também foram confeccionados de linho fino, e as roupas de baixo foram feitas de linho finamente tecido.
29 Dja mak birrimarnbom kunngadmokenh namakkaykenh, kaluk manburrba ngarre nawu milemakkaykenh linen, dja mak kunyarl manbu kukblue dja mak manbu kukpurple dja mak manbu kukkurlba. Dja birribibbuni bim kore namekbe kunmadj. Kuhni birrimarnbom rowk kore Yawey biwokrayekwong Moses.
29 Os cinturões foram feitos de linho finamente tecido e bordados com fios de tecido azul, roxo e vermelho, conforme o S enhor havia ordenado a Moisés.
30 Wanjh bedda birrimarnbom warridj manbalabala nawu wirlmurrng gold duninjh manbu birribelngwong, yiman birribimbom kunwok bu bimdibimdi. Wanjh birribelbmeng kore Aaron nuye turban nawu kodjdjungbuyindikenh. Nakka wanjh kunkodjkenh nawernhdjamunni. Nawu birrimarnbuni wanjh birriwirrkmeng birringeynameng bu birribimbom, “Nakka Wanjh Yawey Nuye.”
30 Fizeram de ouro puro a tiara sagrada, o emblema de santidade. Gravaram nela, como em um selo, as palavras Santo para o S enhor .
31 Wanjh birridukkang namekbe nawu gold manbalabala kore nawu turban kaluk kukblue kunyarl dorrengh, kore Yawey kunmekbe biwokrayekwong Moses.
31 Prenderam a tiara com um cordão azul à parte da frente do turbante de Arão, conforme o S enhor havia ordenado a Moisés.
32 Wanjh bininj nawu birrihdurrkmirri kore mahni Dabburlin kore Yawey kamre kabendjahwon bedberre bininj nawu Israel benkebmawahmeng, wanjh birriyakwong rowk. Birrimekbe bininj nawu Israel benkebmawahmeng wanjh birridjalkurduyimeng rowk kore Yawey biwokrayekwong Moses.
32 Assim, a construção do tabernáculo, a tenda do encontro, foi concluída. Os israelitas fizeram tudo conforme o S enhor havia ordenado a Moisés.
33 Yerre wanjh birriwong Moses manbu Manrurrkdjamun Dabburlin dja mak njalehnjale ngalengngarre yiman nawu nginj, dja mak nawu kundulk frames dja mak kundulk crossbars, dja mak mandadkenh dja mandulkdjad bu djabdidjabdi.
33 Então apresentaram a Moisés o tabernáculo completo: a tenda com toda a sua mobília, os colchetes, as armações, os travessões, as colunas e as bases;
34 Dja mak nawu kahbarrkbunkenh, kaluk birrimarnbom kore sheep kunkulah manbu birrimedjmarnbom kukkurlba, dja mak nawu kahbarrkbunkenh nawu birrimarnbom kunkulah ngarre marndingunjngunj, dja mak manburrba nawu kahdangmayebalhme kore kurrangmaye ngarre kore kubolkdjamun duninjh.
34 as coberturas da tenda, feitas de peles de carneiro tingidas de vermelho e couro fino; a cortina interna que protegia a arca;
35 Dja mak birriyakwong birrimarnbom nawu Ark manbu kakarrme manwarddebala bokenh kore kabimbuyindi kunwok kunwoybuk bu Yawey wokkurrmerrinj. Dja mak birriyakwong nawu mandulkdjad manbu kabirrikanahkankenh manbu Ark, dja mak nawu kaddumkah ngarre kahdangbalhmikenh.
35 a arca da aliança e as varas para transportá-la; a tampa da arca, que é o lugar de expiação;
36 Dja mak birriyakwong manbu manbalabala dja ngalng rowk ngarre, dja mak kandidjawa manbu kabenhbukkabukkan bu God kahdi.
36 a mesa e todos os seus utensílios; os pães da presença;
37 Dja mak nawu lampstand nawu birrimarnbuni bu wirlmurrng gold duninjh, dja mak lamps nawern kumekbe kahdi, dja mak njalehnjale ngarre, dja mak manbu olive kunkalkkid ngarre bu kabirriwurlhkekenh kunak.
37 o candelabro de ouro puro, com suas lâmpadas simétricas, todos os seus acessórios e o óleo de oliva para a iluminação;
38 Dja mak birriwong Moses nawu altar birrimarnbom, kaluk birribaruy gold, dja mak kunkalkkid nawu nungka kabenkodjdjuhke bu kabenmarnbun bininj nawu priests, dja mak incense nawu namanjmak duninjh, dja mak manburrba nawu kahbalhme kore kurrangmaye ngarre dabburlin.
38 o altar de ouro; o óleo da unção e o incenso perfumado; a cortina para a entrada da tenda;
39 Dja mak nabadbuyika altar kaluk birrimarnbom manbu wirlmurrng bronze dja ngarre screen, dja mak mandulkdjad bu kabirringorrkankenh. Dja mak nawu njalehnjale ngarre, dja mak banikkin nakimuk nawu kabirridjdirridburrenkenh, dja nawu kanjdjikenh kore kabirribarnname.
39 o altar de bronze com a grelha de bronze, as varas para transportá-lo e seus utensílios; a bacia de bronze e seu suporte;
40 Mak birriwong Moses nawu manburrba curtains nakimuk ngarre kuberrkkah dabburlin, dja mak mandulkdad dja mandadkenh kore kabirridjabname, dja mak nabadbuyika manburrba curtain nawu kahbalhme kurrangmaye kore kuberrkkah, dja mak kunyarl dja tentpegs ngarre kanjdjikah kabirridjabname kuberrkkah nawu curtains. Dja mak tentpegs dja njalehnjale rowk nawu kore Manrurrkdjamun Dabburlin manbu kore Yawey kamre kabendjahwon bedberre.
40 a cortina para as divisórias do pátio; as colunas e suas bases; a cortina para a entrada do pátio; as cordas e as estacas; todos os utensílios a serem usados durante as cerimônias no tabernáculo, a tenda do encontro;
41 Wanjh bedda birrimadjkang kunmadj birribibbuni nawu priests bedberre ba kabirridjongburren bu kabirridurrkmirri nuye Yawey kore kubolkdjamun. Kaluk nawu manmadjdjamun manbu nuye Aaron dja mak manmadjbuyika kunmadj manbu bedberre nawu nabebeywurd nuye, ba bu kabirridjongbuyindi bu kabirridurrkmirri priests.
41 as roupas finamente confeccionadas para os sacerdotes vestirem enquanto estiverem servindo no lugar santo, as roupas sacerdotais sagradas de Arão e as roupas que seus filhos vestiriam durante o serviço.
42 Wanjh nawu Israel benkebmawahmeng birridurrkmirranginj rowk kore Yawey biwokrayekwong Moses.
42 Os israelitas seguiram todas as instruções que o S enhor tinha dado a Moisés acerca da obra.
43 Wanjh Moses wam wernhnang kore birridurrkmirranginj dja mak wohnang bu birrikurduyimeng kamak rowk kore Yawey wokrayekwong. Wanjh Moses benmarnedi yiwarrudj dja bidjawam Yawey bu kunmak kabenmarnekurduyime bedberre.
43 Então Moisés inspecionou todo o trabalho. Quando verificou que tinha sido feito conforme o S enhor havia ordenado, abençoou o povo.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Êxodo 39, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.