Atos 4
God Nuye Kunwok (GUP) vs NVT
1 Bu Peter dja John bindibalhmarneyolyolmeng kore bininj birrimirnderri, wanjh birribadbuyika bininj nawu birrikihkimuk birrimwam kore bedda. Wanjh yikahwi birrimekbe bininj nawu priestni, dja mak nakudji bininj nawu wohrnani djamun kore Temple ngarre, dja mak yikahwi nawu Sadducees birringeyyoy.
1 Enquanto falavam ao povo, Pedro e João foram confrontados pelos sacerdotes, pelo capitão da guarda do templo e por alguns saduceus.
2 Bedda wanjh bindimarnenjilngwarreminj nawu Peter dja John bu bindibukkabukkani dja bindimarneyolyolmi nawu birriwarlahkenh bininj bu yimankek kabirridolkkankenh kumidjbeh bu yiman yimeng Jesus dolkkang kore kumidjbeh.
2 Os líderes estavam muito perturbados porque Pedro e João ensinavam ao povo que em Jesus há ressurreição dos mortos.
3 Wanjh bindiberlmey nawu Peter dja John, dja bindikurrmeng kore prison. Kumekbe kurduyimerranj bu balngokdanj, wanjh bindibawong kaluk malahmalaywihni.
3 Eles os prenderam e, como já anoitecia, os colocaram na prisão até a manhã seguinte.
4 Birriwernkenh nawu bininj bindibekkang Peter dja John bu benehyolyolmi wanjh birriwoybukwong Jesus. Wanjh birridjarrkmirnderaworrinj bu birrimarnburrinj birridjalwern 5000 bininj bu birriwoybukwong.
4 Muitos que tinham ouvido a mensagem creram, totalizando, agora, cerca de cinco mil homens.
5 Bu malaywibuyikani wanjh nawu birrikihkimuk birriwokmarnburreni kore birrimirndemokendi nawu birriwohrnani, dja mak nawu dabborrabbolk, dja mak nawu bindibukkabukkani mankarre. Wanjh birrimirndemornnamerrinj kumekbe kore Jerusalem.
5 No dia seguinte, o conselho das autoridades, dos líderes do povo e dos mestres da lei se reuniu em Jerusalém.
6 Bininj nawu benmarnewohrnani priests, nawu ngeyyoy Annas, nungka dorrengh kumekbe birridjarrkdi, dja mak nawu Caiaphas, dja mak nabuyika John, dja mak Alexander, dja mak birrimirndewernni namud nuye nawu benmarnewohrnani priest. Naninjnanu bedda bininj birridjalmirnderri rowk.
6 Estavam ali Anás, o sumo sacerdote, e também Caifás, João, Alexandre e outros parentes do sumo sacerdote.
7 Bu bedda birrimirndemornnamerrinj, wanjh bindimkang nawu Peter dja John, bindinameng kore kubulkayh, dja bindidjawam, “Kuhni nangale ngunbenewong kundulkarre bu kuhni ngunekurduyimeng? Nangale kunngey nuye ngunehngeybom?”
7 Mandaram trazer Pedro e João e os interrogaram: “Com que poder, ou em nome de quem, vocês fizeram isso?”.
8 Wanjh Peter nungka kukbarlmiyindanj Namalngmakkaykenh dja benmarneyimeng bedberre, “Ngudda nawu ngurrbenmarnewohrnawohrnan bininj, dja mak ngudda nawu ngurridabborrabolk, wanjh kandibekka.
8 Cheio do Espírito Santo, Pedro lhes respondeu: “Autoridades e líderes do povo,
9 Njale ngudda ngurriburrbun bu kandiyidjawankenh? Yiddok ngudda ngurridjare ngurriburrbun kunmak bu bidjalmarnekurduyimerranj nawu nabirlni bininj? Ngudda ngurridjaldjare ngurriburrbun nawu bimarnbom?
9 estamos sendo interrogados hoje porque realizamos uma boa ação em favor de um aleijado, e os senhores querem saber como ele foi curado.
10 Ngad wanjh nganedjare ngudda ngurriwarlahkenh nawu Israel ngunkebmawahmeng bu ngurriburrbun naninjnanu bininj nawu ngurrihnan bolkkime, nungka wanjh makminj kore kunngey nuye Jesus Christ nawu Nazarethbeh. Nahni kunngey bimarnbom kundulkarre dorrengh. Ngudda wanjh ngurribiddundulubom Jesus kore kundulk cross bu doweng, dja God birrolkkayhweng kore dowengbeh.”
10 Saibam os senhores e todo o povo de Israel que ele foi curado pelo nome de Jesus Cristo, o nazareno, a quem os senhores crucificaram, mas a quem Deus ressuscitou dos mortos.
11 “Jesus nungka wanjh yiman kayime kunwardde manbu ngudda ngurriwirrihmeng kore ngurrirurrkmarnbunikenh, wanjh bolkkime nungka marnburrinj yiman kayime manwarddekuken duninjh kore kunrurrk kahdi.
11 Pois é a respeito desse Jesus que se diz: ‘A pedra que vocês, os construtores, rejeitaram se tornou a pedra angular’.
12 Nungka nadjalkudji Jesus wanjh kanngehke kadberre nawu karriwarlahkenh bininj rowk. God minj kanwoyi nabuyika bininj bu karrikayhme nuye kunngey ba bu yimankek kanngehke.” Kuninjkunu Peter benbengdayhkeng bedberre.
12 Não há salvação em nenhum outro! Não há nenhum outro nome debaixo do céu, em toda a humanidade, por meio do qual devamos ser salvos”.
13 Bu kuninjkunu birribekkang wanjh nawu birriwohrnani bindinang bu Peter dja John minj benekeleniwirrinj. Dja mak bedda nawu birriwohrnani birriburrbuni bu Peter dja John minj benebangmerawinj kore bindikarrebukkabukkayikenh. Kaluk bedda bindidjalmarnekangebarrhmeng bu bindiwokbekkang kore benehwokdi. Kaluk yerreh bedda birribalburrbom bu Peter dja John wanjh nakka birridjarrkrengehrey Jesus dorrengh.
13 Quando os membros do conselho viram a coragem de Pedro e João, ficaram admirados, pois perceberam que eram homens comuns, sem instrução religiosa formal. Reconheceram também que eles haviam estado com Jesus.
14 Dja nawu birriwohrnawohrnani birrinang namekbe bininj nawu nabirlni kumekbe birridjarrkdi wanjh minj mak bindibalyawoyhyolyolmeninj kore kunwarre bindimarneyimeninj nawu Peter dja John.
14 Mas não havia nada que pudessem fazer, pois o homem que tinha sido curado estava ali diante deles.
15 Dja ngaleng bindidjalbebkeng kuberrkkah bu kabindimadbun bu bedda bedmandeleng birriwokmarnburreni nawu birriwohrnawohrnani.
15 Assim, ordenaram que Pedro e João fossem retirados da sala do conselho e começaram a discutir entre si.
16 Wanjh birrimarneyimerrinj, “Baleh kab karrbenbenemarnekurduyime berrewoneng? Birriwarlahkenh nawu Jerusalem karrihni wanjh kabirriburrbun rowk bu naninjnanu bininj bokenh benekurduyimeng kuninjkunu bu kundjalmak duninjh kore kundulkarre God dorrengh. Wanjh ngad minj mak karrbenbenekewkme.
16 “Que faremos com esses homens?”, perguntavam uns aos outros. “Não podemos negar que realizaram um sinal, como todos em Jerusalém sabem.
17 Dja karrbenbenewokrayekwo bu minj mak kabeneyawoyhngeyyolyolme Jesus, ba bu minj kunngey nuye kangeywarlahmen kore birriwern bininj.”
17 Mas, para evitar que espalhem sua mensagem, devemos adverti-los de que não falem nesse nome a mais ninguém.”
18 Wanjh bindiyawoyhngimiweng Peter dja John, wanjh bindiwokrayekwong bu minj mak kabeneyawoyhngeyyolyolme dja mak minj kabindiyawoyhbukkabukkan kore kunngey nuye Jesus.
18 Então os chamaram de volta e ordenaram que nunca mais falassem nem ensinassem em nome de Jesus.
19 Wanjh Peter dja John bindimarneyimeng bedberre, “Baleh kore mandjad ngurriburrbun kore God kadjare? Yiddok ngudda ngundiwokmarrkmang? Kunukka djal burrkyak, dja ngad kunu nganedjalwokmarrkmang God.
19 Pedro e João, porém, responderam: “Os senhores acreditam que Deus quer que obedeçamos a vocês, e não a ele?
20 Minj mak ngad nganengurdme kore nganehmulewan Jesuskenh. Wanjh munguyh nganedjalyolyolme kore nganenani dja nganebekkani.”
20 Não podemos deixar de falar do que vimos e ouvimos!”.
21 Wanjh nawu birriwohrnawohrnani bindiyawoyhwernhwokrayekwong, dja bindibawong bu benebebmeng benewam. Kunmekbekenh kunu bindibawong dja bindimarnekeleminj bininj birriwarlahkenh bu birriburlumi God kore bindinang Peter dja John benekurduyimeng kunmak.
21 Os membros do conselho fizeram novas ameaças, mas, por fim, os soltaram. Não sabiam como castigá-los sem provocar um tumulto, visto que todos louvavam a Deus pelo ocorrido,
22 Kaluk namekbe bininj nawu Peter dja John benemdolkkayhweng kore kundulkarre nuye God, wanjh korroko birlni bu forty mandjewk wernwong.
22 pois o aleijado que havia sido curado milagrosamente tinha mais de quarenta anos de idade.
23 Peter dja John benedolkkang benewam kore berrewoneng bininj birriyingkihdi, dja bindimarnemulewam kunwern rowk kore bindimarneyimeng nawu birriwohrnawohrnani dja mak nawu dabborrabbolk.
23 Assim que foram libertos, Pedro e João voltaram ao lugar onde estavam os outros irmãos e lhes contaram o que os principais sacerdotes e líderes tinham dito.
24 Bu nawu birriwoybukwong Jesus bindiwokbekkang Peter dja John, wanjh birridjalmayalkudjihminj bu birridjaldanginj yiwarrudj kore God. Wanjh bedda birriyimeng bu birridi yiwarrudj, birriyimeng, “Ngudda nawu yidjalkudji Yiwohrnan Rowk, dja ngudda nawu yimarnbom kunngol dja mak kurorre, dja mak kurrula dja mak yehyeng rowk, wanjh kanbekka ngadberre.
24 Ao ouvir o relato, todos os presentes levantaram juntos a voz e oraram a Deus: “Ó Soberano Senhor, Criador dos céus e da terra, do mar e de tudo que neles há,
25 Ngudda korroko kanmarneyimeng bu kuninjkunu bolkkime kamarnekurduyimerran ngadberre. Ngudda ke Namalngmakkaykenh biyingkihmarneyimeng David nawu ngunmarnedurrkmirri nawu ngankebmawahmeng ngadberre. Wanjh nungka bimbom kore Namalngmakkaykenh bimarneyimeng dja yimeng, ‘Njalekenh birriwern bininj nawu minj Jews kabirridjalyiddung? Dja mak njalekenh nawu birriwarlahkenh bininj kabirrikarremarnbun bu mankarreburudjang?
25 falaste muito tempo atrás pelo Espírito Santo, nas palavras de nosso antepassado Davi, teu servo: ‘Por que as nações se enfureceram tanto? Por que perderam tempo com planos inúteis?
26 Kings nawu birrikang birribolkbubuyikabeh kondah kurorre, wanjh kabirriyingkihmarnburren bu kabirridjalwirrihme God. Dja mak nawu kabirriwohrnawohrnan kabirrimirnderaworren bu kabindibunkenh God nawu kawohrnan rowk dja nuye nawu Christ.’ [Psalm 2:1-2]
26 Os reis da terra se prepararam para guerrear; os governantes se uniram contra o Senhor e contra seu Cristo’.
27 Kuninjkunu wanjh David yimeng kore bimbom. Wanjh bolkkime woybukkih djalyimerranj. King Herod dja mak Pontius Pilate, dja mak bininj nawu minj Jews wanjh birridjalmirnderaworrinj rowk bininj nawu Israel benkebmawahmeng kondah kore Jerusalem, wanjh birrikarremarnburrinj dja birribom Jesus. Nakka wanjh ngunmarnedurrkmirri kore kundjalmak duninjh ngudda ke, dja mak yimarnbom bu ngudda ke Christ.
27 “De fato, isso aconteceu aqui, nesta cidade, pois Herodes Antipas, o governador Pôncio Pilatos, os gentios e o povo de Israel se uniram contra Jesus, teu santo Servo, a quem ungiste.
28 Bu kuhni birrikurduyimeng, bedda birridjalkurduyimeng kore ngudda ngokko yiyingkihkarremarnbom, ngudda nawu yidjalkarrme kundulkarre rowk.
28 Tudo que fizeram, porém, havia sido decidido de antemão pela tua vontade.
29 Yina nawu Yiwohrnan, bu bolkkime yimankek bedda kabirridjare ngandikelehme ngadberre nawu ngundimarnedurrkmirri ngudda. Kankangemarnbu ba bu minj ngarrikele bu ngarriweykan kunwok ke. Warridj kanbidyikarrmen ngadberre ba bu ngarrikangebuk.
29 E agora, Senhor, ouve as ameaças deles e concede a teus servos coragem para anunciar tua palavra.
30 Dja kanwon ngadberre kundulkarre ke, ba bu ngarridjalkurduyime kunwern kore kunngey nuye Jesus nawu namakkaykenh ngundjalmarnedurrkmirri ngudda yidjalkudji ke. Kuhni bu ngarrbenmarnbun nawu kabirridulkkihyo, kore ngarrikurduyime kundulkarre ke dorrengh ba bu bininj birriwern kabirrinan ngudda ke dja kabirrikangebarrhme dja ngundidjalburlume.” Kuhni birriyimeng bu birridi yiwarrudj.
30 Estende tua mão com poder para curar, e que sinais e maravilhas sejam realizados por meio do nome de teu santo Servo Jesus”.
31 Bu birriyakwong birridi yiwarrudj, kumekbe kore kunrurrk birrihni wanjh djalbolkrokarokani. Wanjh kunu bedda benyawoyhkukbarlkeng Namalngmakkaykenh wanjh birridjalmulewani God nuye kunwok bu minj birrikeleniwirrinj.
31 Depois dessa oração, o lugar onde estavam reunidos tremeu, e todos ficaram cheios do Espírito Santo e pregavam corajosamente a palavra de Deus.
32 Bedda birridjalmirndewernkenh bininj nawu birriwoybukwoni Jesus, wanjh bedda birridjalmayalikudjini dja birridjalmarrkkudjihni. Minj nangale bininj warlkkayi yehyeng nawu karrmikarrmi nuye, dja birridjalbebbehworreni rowk.
32 Todos os que creram estavam unidos em coração e mente. Não se consideravam donos de seus bens, de modo que compartilhavam tudo que tinham.
33 Nawu apostle birrikarrmi kundulkarre kunkimuk kore bindimarneyimi nawu bininj bu djalwoybukkihni duninjh Jesus nawu Kawohrnan Rowk kumyawoyhdolkkang kore kumidjbeh. Dja God bendjalmarnekurduyimeng kunmak duninjh bedberre nawu birriwoybukwoni.
33 Com grande poder, os apóstolos davam testemunho da ressurreição do Senhor Jesus, e sobre todos eles havia grande graça.
34 — ausente —
34 Entre eles não havia necessitados, pois quem possuía terras ou casas vendia o que era seu
35 — ausente —
35 e levava o dinheiro aos apóstolos, para que dessem aos que precisavam de ajuda.
36 Kunmekbe nakudji nawu birridjarrkwoybukwoni Jesus wanjh nungka ngeyyoy Joseph. Dja mak nawu apostle birribadngeybom Barnabas. Kaluk kumekbe kunngey kayime kabenbengyolyolmekenh. Nungka wanjh Levi bikebmawahmeng, dja kumdolkkang kore kunbolk Cyprus.
36 José, a quem os apóstolos deram o nome Barnabé, que significa “Filho do encorajamento”, era da tribo de Levi e tinha nascido na ilha de Chipre.
37 Wanjh nungka karrmi kunred, bu bolkweykang, mey kunwardde dja benkukdadjuy nawu apostles ba bu bindiwoni bininj nawu minj njale birrikarrmeninj.
37 Ele vendeu um campo que possuía e entregou o dinheiro aos apóstolos.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Atos 4, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.