Atos 13

God Nuye Kunwok (GUP) vs NVI

Sair da comparação
NVI Nova Versão Internacional
1 Bininj nawu birrikodjkulumak yiwarrudj bedberre birrihni kore kunred kabolkngeyyo Antioch. Yikahwi bedberre nawu prophets dja mak bininj nawu bindibukkabukkani. Bedda birringeyoy nawu Barnabas, dja Simeon nawu birringeybuni Niger, dja mak Lucius nawu nakang Cyrenebeh, dja mak Manaen nawu benedjarrkdjordminj nawu Herod Antipas, dja mak nawu Saul.
1 Na igreja de Antioquia havia profetas e mestres: Barnabé, Simeão, chamado Níger, Lúcio de Cirene, Manaém, que fora criado com Herodes, o tetrarca, e Saulo.
2 Bedda birridjarrkburlumi bu birrimarnewayini nawu Kawohrnan Rowk, dja mak birribawoni manme wurd waken ba bu birrimarnedi yiwarrudj. Wanjh bu birribalhdi nawu Namalngmakkaykenh benmarneyimeng bedberre, “Kandiwo Barnabas dja Saul kore ngaye ba bu kabenedurrkmirri ngardduk kore ngabenbenemarnedjare berrewoneng.”
2 Enquanto adoravam ao Senhor e jejuavam, disse o Espírito Santo: "Separem-me Barnabé e Saulo para a obra a que os tenho chamado".
3 Wanjh birriyawoyhdanginj yiwarrudj manme yak bu kunmekbekenh, dja bindiwelengmarnebidkurrmerrinj kore Barnabas dja Saul, dja bindimunkeweng, benewam.
3 Assim, depois de jejuar e orar, impuseram-lhes as mãos e os enviaram.
4 Bu Namalngmakkaykenh benbenemunkeweng nawu Barnabas dja Saul, kaluk kerrngehkenh benedjalwam kore kunbolk bolkngeyyoy Seleucia. Kumekbe wanjh bedda benebidbom kabbala benedjowkkeng manyunkurrkimuk kabolkngeyyo Cyprus.
4 Enviados pelo Espírito Santo, desceram a Selêucia e dali navegaram para Chipre.
5 Kumekbe bedda benemkoluy kore kabbalabeh wanjh benewam kunred bolkngeyyoy Salamis. Wanjh benengimeng kore kunrurrk bedberre bininj nawu Jews manbu synagogue dja beneweykani God nuye kunwok. Dja mak John Mark nungka wanjh benbenebidyikarrmeng dja birridjarrkdi.
5 Chegando em Salamina, proclamaram a palavra de Deus nas sinagogas judaicas. João estava com eles como auxiliar.
6 — ausente —
6 Viajaram por toda a ilha, até que chegaram a Pafos. Ali encontraram um judeu, chamado Barjesus, que praticava magia e era falso profeta.
7 — ausente —
7 Ele era assessor do procônsul Sérgio Paulo. O procônsul, sendo homem culto, mandou chamar Barnabé e Saulo, porque queria ouvir a palavra de Deus.
8 — ausente —
8 Mas Elimas, o mágico ( esse é o significado do seu nome ) opôs-se a eles e tentava desviar da fé o procônsul.
9 Dja nawu Saul wanjh kukbarlmikendi Namalngmakkaykenh, dja mak kunngeybuyika birringeybuni nawu Paul kore Greek bedberre kunwok. Wanjh nungka bolknang, binang mandjad kore Elymas.
9 Então Saulo, também chamado Paulo, cheio do Espírito Santo, olhou firmemente para Elimas e disse:
10 Dja bimarneyimeng, “Ngudda nawu beywurd nuye Namarnde Duninjh! Ngudda yidjalwernhwidnan kore kunwern bu kunmakmak duninjh. Dja warridj munguyh yibenmarnekarreborledke bininj bu yihbenkowekenh. Dja yiddok munguyh yidjalkarreborledke manbu kunwoybuk nuye nawu Kawohrnan Rowk?
10 "Filho do diabo e inimigo de tudo o que é justo! Você está cheio de toda espécie de engano e maldade. Quando é que vai parar de perverter os retos caminhos do Senhor?
11 Dja yina, bolkkime nawu Kawohrnan Rowk ngunngurdke. Nungka ngundjalmimkarrme bu yimimbunjemen ba bu minj yibolknan bu kundedjumbungkenh.”
11 Saiba agora que a mão do Senhor está contra você, e você ficará cego e incapaz de ver a luz do sol durante algum tempo". Imediatamente vieram sobre ele névoa e escuridão, e ele, tateando, procurava quem o guiasse pela mão.
12 Bu Sergius Paulus binang kumekbe yimerranj nuye nawu Elymas, wanjh nunganwali kangebarrhmeng dja wernhburrbom kore Paul dja Barnabas benebukkabukkani bu nawu Kawohrnan Rowkkenh, wanjh nungka bidjalwoybukwong Jesus.
12 O procônsul, vendo o que havia acontecido, creu, profundamente impressionado com o ensino do Senhor.
13 Wanjh Paul dja bininj nawu birridjarrkrey birribidbom kabbala dja birribolkbawong kunred Paphos, dja birridjowkkeng kore kurrula wanjh birribebmeng kore kunred Perga ngalengngarre kubolkkimuk Pamphylia. Kumekbe wanjh John Mark benbenebawong kore Perga, dja durndi kore Jerusalem.
13 De Pafos, Paulo e seus companheiros navegaram para Perge, na Panfília. João os deixou ali e voltou para Jerusalém.
14 Wanjh benebolkbawong Perga dja benewam kore kunred Antioch ngalengngarre kubolkkimuk Pisidia. Kaluk kunbarnangarra Sabbath ngarreni wanjh benengimeng kore kunrurrk synagogue dja beneyerrkang.
14 De Perge prosseguiram até Antioquia da Pisídia. No sábado, entraram na sinagoga e se assentaram.
15 Dja yikahwi bininj kore Synagogue wanjh birribimngeybuni kore mankarre manbu Moses bimbom dja mak kore nawu prophets birribimbom. Kaluk bu birriyakwong, wanjh nawu birriwohrnawohrnani synagogue bindimarnewokmunkewerrinj nawu Paul dja Barnabas, birriyimeng, “Ngudda nawu karridanginj, bu kunwok ngunehkarrme manbu kankangemarnbun ngad bininj, wanjh ngunedolkka dja kandiwohbengyolyolmen ngadberre.”
15 Depois da leitura da Lei e dos Profetas, os chefes da sinagoga lhes mandaram dizer: "Irmãos, se vocês têm uma mensagem de encorajamento para o povo, falem".
16 Wanjh Paul dolkkang berlwayhmeng bu kawokdikenh bedberre, dja yimeng, “Bininj nawu Israel ngunkebmawahmeng, dja mak ngudda ngurribuyika bininj nawu ngurrikele nuye God, wanjh kandibekka.
16 Pondo-se de pé, Paulo fez sinal com a mão e disse: "Israelitas e gentios que temem a Deus, ouçam-me!
17 God ngadberre nawu Israel ngankebmawahmeng, wanjh bendjarrngbom nawu ngadberre mawahmawah. Dja benmarnbuni bu birrimirndewernmerreni dja birrikukenminj bu birrihni kunred ngalengngarre Egypt. Kaluk nungka benbebkeng kore kumekbe kunred birrihbongdi, bu kundulkare kunkimuk dorrengh nuye.
17 O Deus do povo de Israel escolheu nossos antepassados, e exaltou o povo durante a sua permanência no Egito; com grande poder os fez sair daquele país
18 Bu nungka benmarnmarnbuni bedberre bu yeledj bendjalkani bu kunkuyeng mandjewk forty kore kubolkdarleh birrihrengehrey.”
18 e os aturou no deserto durante cerca de quarenta anos.
19 “God benbom bu benyakwong rowk nawu seven birribebbehwokbubuyikani nawu birrihni kunred Canaan, dja benbolkwong mahni kunbolk nawu ngad ngadberre mawahmawah.
19 Ele destruiu sete nações em Canaã e deu a terra delas como herança ao seu povo.
20 Kalukburrk God benwong bedberre nawu bininj bindidjadmikenh dja bindibebbehmarnewohrnani bedberre rowk kaluk rerrikah wanjh Samuel nawu prophetni kumbebmeng.”
20 Tudo isso levou cerca de quatrocentos e cinqüenta anos. "Depois disso, ele lhes deu juízes até o tempo do profeta Samuel.
21 “Bu Samuel birrikarrmi wanjh nawu bininj birridjawani God bu king benwoyi. Wanjh God benwong Saul nawu beywurd nuye Kish, nawu Benjaminj bikebmawahmeng. Saul wanjh king benmarnewohrnani bu forty mandjewk.
21 Então o povo pediu um rei, e Deus lhes deu Saul, filho de Quis, da tribo de Benjamim, que reinou quarenta anos.
22 Wanjh yerrekah God biwayhkeng nawu Saul dja bikurrmeng David bu king yimerranj bedberre. God bimakwam David, dja wanjh kuhni benmarneyimeng bedberre, ‘Ngaye ngangalkeng David nawu Jesse nuye beywurd. Ngaye ngamarnedjare nawu namak dja nganmarnekurduyime kore ngaye ngadjare rowk nuye.’ ”
22 Depois de rejeitar Saul, levantou-lhes Davi como rei, sobre quem testemunhou: ‘Encontrei Davi, filho de Jessé, homem segundo o meu coração; ele fará tudo o que for da minha vontade’.
23 “Wanjh bolkkime God bikurrmeng nakudji bininj nawu David bikebmawahmeng nawu kangeyyo Jesus, ba bu nganngehke ngarriwern bininj nawu Israel ngankebmawahmeng. Bu kuninjkunu God kanberrebbom kadberre rowk.
23 "Da descendência desse homem Deus trouxe a Israel o Salvador Jesus, como prometera.
24 Bu yerre Jesus kumwam, nawu John werrk benhmarnemulewani bininj rowk nawu benkebmawahmeng Israel, kore nungka benhmarneyimi, ‘Ngurrikangeborledmen nuye God, wanjh kunu ngurrikodjdjuhme.’
24 Antes da vinda de Jesus, João pregou um batismo de arrependimento para todo o povo de Israel.
25 Bu darnkih yakwoyi rowk kore durrkmihdurrkmirrikenh wanjh nungka benmarnemulewarrinj, yimeng, ‘Ngudda baleh ngurriburrbun kore ngayekah? Ngaye nuk minj mak Christ. Nungka wanjh yerreh kamhre ngardduk. Ngaye minj ngamak bu yimankek ngarrengeyerrkke nawu karrengedjongbuyindi nuye.’ ”
25 Quando estava completando sua carreira, João disse: ‘Quem vocês pensam que eu sou? Não sou quem vocês pensam. Mas eis que vem depois de mim aquele cujas sandálias não sou digno nem de desamarrar’.
26 Wanjh Paul benyawoyhmarneyimeng, “Mah wanjh, ngad bininj nawu karribebeywurd nuye Abraham, dja mak ngudda nawu minj Jews bininj dja nawu ngurriburlume God, wanjh kandibekka. Bu God wanjh kanmarneyimeng kadberre rowk bu kanngehkekenh.
26 "Irmãos, filhos de Abraão, e gentios que temem a Deus, a nós foi enviada esta mensagem de salvação.
27 Bininj nawu birrihni kore Jerusalem dja mak nawu bindimarnewohrnani bedberre, wanjh minj birriwernhkukburrbuyi Jesus.
27 O povo de Jerusalém e seus governantes não reconheceram Jesus, mas, ao condená-lo, cumpriram as palavras dos profetas, que são lidas todos os sábados.
28 “Bedda minj njale birrimarnekarrengalkemeninj Jesus bu birribuyikenh, wanjh bedda birridjaldjawam Pilate bu kabibunkenh bu djalburudjang.
28 Mesmo não achando motivo legal para uma sentença de morte, pediram a Pilatos que o mandasse executar.
29 Bedda kuninjkunu birrimarnekurduyimeng rowk kore djurra yingkihbimbuyindanj nuye. Kaluk bu birriyakwong, wanjh birrimkukkoluyhweng kore kundulk cross, dja birrikukkang kore kumidj kuwardderurrk birrikukkurrmeng.
29 Tendo cumprido tudo o que estava escrito a respeito dele, tiraram-no do madeiro e o colocaram num sepulcro.
30 Dja nawu God birrolkkayhweng Jesus kore dowengbeh.”
30 Mas Deus o ressuscitou dos mortos,
31 “Kaluk kuninjkununi kunkodjke kunwern, bininj nawu birrikang Galilee dja birriyingkihdjarrkrey Jesus kore Jerusalem, wanjh bedda birridarrkidnang bu bebmeng bedberre. Wanjh birrimekbe bininj kabindimarnemulewan birriwarlahkenh bininj nawu Israel benkebmawahmeng.”
31 e, por muitos dias, foi visto por aqueles que tinham ido com ele da Galiléia para Jerusalém. Eles agora são testemunhas dele para o povo.
32 “Kunmekbekenh ngad wanjh bolkkime ngundihmarnemulewan kunwok kunmak kore God benyingkihberrebbom nawu mawahmawah kadberre.
32 "Nós lhes anunciamos as boas novas: o que Deus prometeu a nossos antepassados
33 Dja mak bolkkime nungka birrolkkayhweng Jesus kore dowengbeh. Bu kunmekbe wanjh kunwoybuk yimerranj ngadmanwali. Kuhni kerrngehkenh bimbuyindanj kore djurra nawu Psalm, bu yimeng, ‘Ngudda wanjh ngardduk beywurd. Bolkkime ngaye wanjh bornang ngudda’. [Psalm 2:7]
33 ele cumpriu para nós, seus filhos, ressuscitando Jesus, como está escrito no Salmo segundo: ‘Tu és meu filho; eu hoje te gerei’.
34 God birrolkkayhweng Jesus kore dowengbeh. Bu minj mak kayawoyhdurndeng bu kakukdudjindan dja mak kakuknudmen. Wanjh kunu God yawoyhyimeng, ‘Kaluk ngaye marnekurduyime ke kunmakmak duninjh kore David ngayingkihberrebbom kerrngehkenhni.’ [Isaiah 55:3]
34 O fato de que Deus o ressuscitou dos mortos, para que nunca entrasse em decomposição, é declarado nestas palavras: ‘Eu lhes dou as santas e fiéis bênçãos prometidas a Davi’.
35 Dja mak kore kubadbuyika djurra nawu Psalm bimbuyindanj kore yimeng, ‘Ngudda minj yibawon bininj ke nawu nadjalwernmakkaykenh duninjh bu kakuknudmen kore kumidj.’ [Psalm 16:10]
35 Assim ele diz noutra passagem: ‘Não permitirás que o teu Santo sofra decomposição’.
36 Kuninjkunu bu David minj nungan mulewarrimeninj. Nungka wanjh bidjalmarnedurrkmirri munguyh kore God djareminj nuye, wanjh yerreh baldoweng dja birrikukkurrmeng kore birrikebmawahmeng nuye. Wanjh nungka kunburrk nuye kuknudminj kore kumidj.
36 "Tendo, pois, Davi servido ao propósito de Deus em sua geração, adormeceu, foi sepultado com os seus antepassados e seu corpo se decompôs.
37 Dja nawu Jesus nakka God birrolkkayhweng, bu minj nungka kuknudmeninj kore kunmidj kukyoy.
37 Mas aquele a quem Deus ressuscitou não sofreu decomposição.
38 — ausente —
38 "Portanto, meus irmãos, quero que saibam que mediante Jesus lhes é proclamado o perdão dos pecados.
39 — ausente —
39 Por meio dele, todo aquele que crê é justificado de todas as coisas das quais não podiam ser justificados pela lei de Moisés.
40 Mah, dja ngurrinahnarrimen. Wardi mak ngundjalmarneyimerran bolkkime kore prophets birribimbom, bu birriyimeng,
40 Cuidem para que não lhes aconteça o que disseram os profetas:
41 ‘Nawu kawohrnan yimeng, “Kandibekka, ngudda nawu bininj kandikewkme. Ngudda kaluk ngurrikangebarrhme dja ngurridowen. Kaluk ngaye ngakurduyime ngudberre yerrekah, ba bu ngurridjalkangebarrhmekenh. Bu bininj ngundihyingkihmarneyime ngudberre kore ngaye marnekurduyime, wanjh minj ngudda kunu ngurriwoybukwon.” ’” [Habakkuk 1:5] Kuhni wanjh Paul benmarneyolyolmeng rowk nawu birrihni kore synagogue.
41 ‘Olhem, escarnecedores, admirem-se e pereçam; pois nos dias de vocês farei algo que vocês jamais creriam se alguém lhes contasse! ’"
42 Bu Paul dja Barnabas benebolkbawong synagogue wanjh bedda bindidjawam bininj bindimarneyimeng, “Kandiyawoyhmarnemulewankenh bu kayimerran kunbuyika kunbarnangarra Sabbath ngarre.”
42 Quando Paulo e Barnabé estavam saindo da sinagoga, o povo os convidou a falar mais a respeito dessas coisas no sábado seguinte.
43 Kaluk bu birriyakwong birriwokdikenh, wanjh birriwern bininj nawu Jews bindidjalmunkekadjungi Paul dja Barnabas, dja mak yikahwi bininj nawu birriyimerranj Jews bu birriwokmarrkmangi God. Dja nawu Paul dja Barnabas munguyh bindidjalbengyolyolmi ba bu munguyh birridjalwoybukwoyi God nawu benkongibom.
43 Despedida a congregação, muitos dos judeus e estrangeiros piedosos convertidos ao judaísmo seguiram Paulo e Barnabé. Estes conversavam com eles, recomendando-lhes que continuassem na graça de Deus.
44 Kaluk bu kunbarnangarrabuyikani ngarre Sabbath, wanjh birriwarlahkenh bininj nawu birrihni kumekbe Antioch wanjh birrimirndemornnamerrinj bu birridjareni bindibekkani Paul dja Barnabas bindimarnemulewani kunwok nuye nawu Kawohrnan Rowk.
44 No sábado seguinte, quase toda a cidade se reuniu para ouvir a palavra do Senhor.
45 Yikahwi Jews bininj nawu minj birriwoybukwoyi Jesus bedda bindimirndenang birrimirndemornnamerrinj, wanjh birridjalyidduy duninjh bu minj birridjareniwirrinj bininj bindibawoyi. Wanjh bedda birridjalmarneyimeng kunwarrewarre Paul kore kurrangbeh birriyimi, dja birrimarneyimeng minj kunwoybuk bu nungka mulewam bedberre.
45 Quando os judeus viram a multidão, ficaram cheios de inveja e, blasfemando, contradiziam o que Paulo estava dizendo.
46 Wanjh Paul dja Barnabas bindidjalmulehmulewani bu minj benekeleniwirrinj bedberre. Wanjh bindimarneyimeng Jews bininj nawu minj birriwoybukwoyi Jesus, bu beneyimeng, “Ngad ngundihmarnemulewan God nuye kunwok ngudda werrk nawu Jews. Dja ngudda minj ngurridjare ngurribekkan. Ngudda ngurriwelengnamerren yimankek ngurridjalwarre bu minj ngurridarrkkiddi munguyh. Wanjh bolkkime nganededjingmang ngarrbenmarneyime bininj nawu minj Jews.
46 Então Paulo e Barnabé lhes responderam corajosamente: "Era necessário anunciar primeiro a vocês a palavra de Deus; uma vez que a rejeitam e não se julgam dignos da vida eterna, agora nos voltamos para os gentios.
47 Nawu Kawohrnan Rowk kunkare kanyingkihmarneyimeng ngadberre bu ngarrikurduyime kuninjkunu bolkkime. Wanjh yimeng kore bimbuyindanj, yimeng, ‘Ngaye marnbun ngudberre yiman ngurrbenmarnebolkwolkan bedberre bininj nawu minj Jews kore kubolkwarlahkenh rowk kabirrihni. Kaluk ngudda ngurrbenbukkabukkan birribuyika bininj kore kadjalbolkwarlahkenh rowk bu ngaye ngabenngehkekenh.’ ” [Isaiah 49:6] Kuhni bu Paul dja Barnabas bindimarneyimeng.
47 Pois assim o Senhor nos ordenou: ‘Eu fiz de você luz para os gentios, para que você leve a salvação até aos confins da terra’ ".
48 Bininj nawu minj Jews birribekkang kuninjkunu Paul dja Barnabas kore bindimarneyimeng, wanjh bedda birridjalnjilngmakminj bu bulkkidj duninjh, dja mak bedda birridjalburlumeng nawu Kawohrnan Rowk bu kunwok nuye. Wanjh birriwernkenh bininj birridjalwoybukwong Jesus. Bedda wanjh birrimekbe nawu God benyingkihdjarrngbom bedberre ba bu kabirridjaldarrkiddi munguyh kore nungka nuye.
48 Ouvindo isso, os gentios alegraram-se e bendisseram a palavra do Senhor; e creram todos os que haviam sido designados para a vida eterna.
49 Wanjh kunwok nuye nawu Kawohrnan Rowk djahdjalwarlahmeni kore birriwarlahkenh bininj birrihni kumekbe kore kubolkkimuk.
49 A palavra do Senhor se espalhava por toda a região.
50 Dja yikahwi nawu Jews minj birriwoybukwoyi Jesus, birriwam bindimarneyimeng nawu daluk birrikukenni nawu birriwokmarrkmangi God, dja mak bininj nawu birriwohrnani kumekbe kunred. Bedda bindimarnemulewani bu bindimarnekoweyi Paul dja mak Barnabas. Wanjh kumekbekenh yikahwi birriwern bindiwidnani berrewoneng dja bindibebkeng kore kumekbe benehdi kunred.
50 Mas os judeus incitaram as mulheres piedosas de elevada posição e os principais da cidade. E, provocando perseguição contra Paulo e Barnabé, os expulsaram do seu território.
51 Wanjh Paul dja Barnabas bindimarnedengedjulngwerrinj birrimekbe nawu birribangni Jews bu benebolkbawongkenh kore Antioch, dja benewam kore kunred Iconium.
51 Estes sacudiram o pó dos seus pés em protesto contra eles e foram para Icônio.
52 Dja bininj nawu birrimunkekadjungi Jesus, kumekbe bu Paul dja Barnabas bindibawong benewam, wanjh bedda munguyh birridjalnjilngmakni dja mak birrikukbarlmiyindi Namalngmakkaykenh.
52 Os discípulos continuavam cheios de alegria e do Espírito Santo.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Atos 13, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.