Marcos 3
Kura Aləkawalə ŋga Əntaŋfə (GDE) vs NVT
1 Ma ka əndə'i *uusəra ŋga əpisəka, kə ənyi Yeesu aasəkə kuvə də'wa. Tə'i əndə mantə ciinə davə.
1 Em outra ocasião, Jesus entrou na sinagoga e notou que havia ali um homem com uma das mãos deformada.
2 Ma davə əsa, tə'i hara ənji ca alə sə ŋga idəpaanə ashi Yeesu, kaa təya kərə tə ci aakəŋwacii gəŋwanə. Wata təya kanətsaa ka ci ginə, kaa təya nee mbu'u ka mbəɗəpaanə nə ci də əndətə uusəra ŋga əpisəka.
2 Os inimigos de Jesus o observavam atentamente. Se ele curasse a mão do homem, planejavam acusá-lo, pois era sábado.
3 Yeesu a ba ka əndə mantə ciita, “Maɗətə, kəŋaanə.”
3 Jesus disse ao homem com a mão deformada: “Venha e fique diante de todos”.
4 Wata əŋki ci ka tii, “Iitə saŋə vii bariya gaamə kaamə rəgwa ŋga ɗana? Ŋga ɗa ŋga'əənə uusəra ŋga əpisəkə saanii, anii ŋga ɗa bwaya bwayaana? Ŋga mbəɗəpaanə də əndə saanii, anii ŋga ɓələginə tə ca?” Amma kə zavə tii kəɗa'ə, pooshi tii shii sə ŋga jikənə ka ci.
4 Em seguida, voltou-se para seus críticos e perguntou: “O que a lei permite fazer no sábado? O bem ou o mal? Salvar uma vida ou destruí-la?”. Eles ficaram em silêncio.
5 Kə ɓəzhi səkə ŋga Yeesu, acii təkuree tii ka nəhə təgunuunə, ca tsaamə tə tii, əŋki ci ka əndə mantə ciita, “Təɗapaa ciinəku.” Wata ca təɗapaa ciinəkii, ca ənəgərə makə ŋga ŋukə.
5 Jesus olhou para os que estavam ao seu redor, irado e muito triste pelo coração endurecido deles. Então disse ao homem: “Estenda a mão”. O homem estendeu a mão, e ela foi restaurada.
6 Makə nee *Farisanyinə ha'ə, wata pii təya palə aaɓii ənji ŋga *Hirudusə, təya dzə ka ɗa mətərəkinə ŋga ɓələginə tə Yeesu.
6 No mesmo instante, os fariseus saíram e se reuniram com os membros do partido de Herodes para tramar um modo de matá-lo.
7 Wata Yeesu a maɗə tii da lyawarənaakii, təya palə aama uunəvə ŋga Galili. Ənji laŋə nyi'u tə tii. Hara ənji, ənji Galili nə tii, hara ənji əsə, kə shi tii daga anə hanyinə ŋga Yahudiya,
7 Jesus saiu para o mar com seus discípulos, e uma grande multidão os seguiu. Vinham de todas as partes da Galileia, da Judeia,
8 i asəkə vəranə ŋga Urusaliima, i anə hanyinə ŋga Idumaya, i ataŋəgi gəərə ŋga Urədunə, i asəkə vəranyinə ŋga Tiira da Sidoonə. Ənjitsə patə, aaɓii Yeesu shi tii, acii kə fii tii habara ŋga uushi'iitə cii kəya ɗaaɗa.
8 de Jerusalém, da Idumeia, do leste do rio Jordão e até de lugares distantes ao norte, como Tiro e Sidom. A notícia de seus milagres havia se espalhado para longe, e um grande número de pessoas vinha vê-lo.
9 Makə nee Yeesu, wiitsə ənji laŋə ka ɓilatənə tə ci, wata ca ba ka lyawarənaakii kaa təya alya ka ci kumbawala.
9 Jesus instruiu seus discípulos a prepararem um barco para evitar que a multidão o esmagasse.
10 Acii kə fii ənji kə mbəɗəpaa ci də ənji laŋə, ci ɗii əncahə ənji bwanea laŋə aaɓiikii, kaa təya dəba'ətə tə ci.
10 Havia curado muitos naquele dia, e os enfermos se empurravam para chegar até ele e tocá-lo.
11 Maɗa nee ənji ginaaji ka ci, təya kulagi akəŋwaciikii, təya ka vurənə, əŋki tii, “Hə nə *Uuzənə ŋga Əntaŋfə.”
11 E, sempre que o viam, os espíritos impuros se atiravam no chão na frente dele e gritavam: “Você é o Filho de Deus!”.
12 Wata Yeesu a wazə ka tii də ŋgeerənə, əŋki ci, “Goona bagi taa wu nə nyi.”
12 Jesus, porém, lhes dava ordens severas para que não revelassem quem ele era.
13 Ma daba'əkii, Yeesu a maɗə, ca ndərə aanə giŋwa. Ca 'wa tə ənjitə mwayi ci, kaa təya shi aaɓiikii.
13 Depois, Jesus subiu a um monte e chamou aqueles que ele desejava que o acompanhassem, e eles foram.
14 Ca taɗə ənji pu'u aji bəra'i ahadatii, əŋki ci ka tii, “Ma ta'i nyi tuunə, kaama ndzaanə ka hakii, nya sləkee koonə ka ɗa waaza.
14 Escolheu doze e os chamou seus apóstolos, para que o seguissem e fossem enviados para anunciar sua mensagem,
15 Nya vii koonə baawəɗa ŋga mbəɗəpaanə də ənji ginaajinyinə.”
15 e lhes deu autoridade para expulsar demônios.
16 Wiinə ləmə ŋga ənjitə ta'i ci: Simoonə ətə ikə ci ka ci əndə'i ləmə Piita;
16 Estes foram os doze que ele escolheu: Simão, a quem ele chamou Pedro,
17 Yakubu da Yoohana, manjeevənə ŋga Zabadiya; kə ikə ci ka tii ləmə “Buwanərəgəsə,” waatoo makə bana, “Ənjitə pii pii ɓəzənə səkətii, makə dzanə ŋga vəna”,
17 Tiago e João, filhos de Zebedeu, aos quais deu o nome de Boanerges, que significa “filhos do trovão”,
18 i Andərawəsə, i Filibusə, i Barətalamawusə, i Mata, i Tooma, i Yakubu uuzənə ŋga Haləfa, i Tadawusə, i Simoonə əndə moo dimwaanə ka hanyinaakii,
18 André, Filipe, Bartolomeu, Mateus, Tomé, Tiago, filho de Alfeu, Tadeu, Simão, o cananeu,
19 ba'a Yahuda Isəkariyootə. Ma uudəpaa ba'a, ci vii tə Yeesu aacii ənja.
19 Judas Iscariotes, que depois o traiu.
20 Ma daaba'əkii, Yeesu a maɗə, ca palə saakii aasii. Wata daŋkana a nə'uunə tə ci, təya dzatə də nə aɓiikii. Taa zəmə maa, pooshi i Yeesu upaa saa'i ŋga zəmənə, acii laŋə nə ənji ka shaŋə.
20 Certo dia, Jesus entrou numa casa, e as multidões começaram a se juntar outra vez. Logo, ele e seus discípulos não tinham tempo nem para comer.
21 Hara ənjə a dzə də pəɗənə tə ci, əŋki tii, “Ma əndətsa, pooshi ma'ə haŋkalaakii ka hakii.” Makə fii ndzəkəŋushi'inəkii ha'ə, wata təya ɗa aniya ŋga dzənə ka kəshaginə tə ci ahada daŋkana.
21 Quando os familiares de Jesus souberam o que estava acontecendo, tentaram impedi-lo de continuar. “Está fora de si”, diziam.
22 Ma malimiitə shi də Urusaliima natii, kə bii tii, “Ma ca, Byaləzabulə ŋgərəgi haŋkalaakii, waatoo ŋwaŋwə ŋga ginaajinyinə, ci ca vii ka ci baawəɗa ŋga lyaakagi ginaajinyinə.”
22 Então os mestres da lei, que tinham vindo de Jerusalém, disseram: “Está possuído por Belzebu, príncipe dos demônios. É dele que recebe poder para expulsar demônios”.
23 Wata Yeesu a 'wa tə tii aaɓiikii, ca waɓə ka tii də misaali, əŋki ci, “Iitiitə mbeenə *Seetanə ka lyaakagi naakii nə saŋa?
23 Jesus os chamou e respondeu com uma comparação: “Como é possível Satanás expulsar Satanás?”, perguntou.
24 Maɗa kə təkəgi ŋwaŋuunə rəŋwə bəra'i putə ŋga mabizhinə, pooshi ŋwaŋuunəkii ka ta'avənə.
24 “Um reino dividido internamente será destruído.
25 Maɗa kə təkəgi yi rəŋwə bəra'i putə ŋga mabizhinə, pooshi yikii ka ta'avənə.
25 Da mesma forma, uma família dividida contra si mesma se desintegrará.
26 Ha'ə əsə, maɗa kə təki ŋwaŋuunə ŋga Seetanə bəra'i, pooshi ŋwaŋuunəkii ka ta'avənə ca uudəgi.
26 E, se Satanás está dividido e luta contra si mesmo, não pode se manter de pé; está acabado.
27 “Pooshi əndə ca dzəgərə aasii aa ha mandalə əndə, ca fə'yagi uushi'inaakii patə, maɗaamə ci kə anəgi mandalə əndəkii zəku'i, taabu'u fə'yaginəkii uushi'inə.
27 Quem tem poder para entrar na casa de um homem forte e saquear seus bens? Somente alguém ainda mais forte, alguém capaz de amarrá-lo e saquear sua casa.
28 “Tantanyinə cii kya ba koonə, taa ŋgutə tsarə ŋga 'waslyakəənə patə ɗii ənda, taa bərapaanə bərapaa ci tə Əntaŋfə əsə, ka tifyaginə nə Əntaŋfə ka ci 'waslyakəənaakii.
28 “Eu lhes digo a verdade: todo pecado e toda blasfêmia podem ser perdoados,
29 Amma taa wu patə ca bərapaa tə Malaaɓa Ma'yanə, pooshi Əntaŋfə ka tifyagi ka ci 'waslyakəənaakii, ka ndzaanə nə 'waslyakəənaakii anəkii ka ca'ə ndəŋwə ndəŋwə.”
29 mas quem blasfemar contra o Espírito Santo jamais será perdoado. Esse é um pecado com consequências eternas.”
30 Ma waɓi Yeesu ha'ə makə ətsa, acii pə'i ənji tə ci oo'i, “Tə'i ginaaji ashikii.”
30 Ele disse isso porque afirmavam: “Está possuído por um espírito impuro”.
31 Wata i məci Yeesu da ndzəkəŋushi'inəkii a mbu'u aahatə aasii, təya kəŋaanə a uura mayi, təya sləkee ka 'wanə tə ci.
31 Então a mãe e os irmãos de Jesus foram vê-lo. Ficaram do lado de fora e mandaram alguém avisá-lo para sair e falar com eles.
32 Laŋə dərəva nə ənji dasə dasə aɓiikii. Wata əŋki tii ka ci, “Watiitsə i muu tii da ndzəkəŋushi'inəku agyə ka 'wanə tə hə.”
32 Havia muitas pessoas sentadas ao seu redor, e alguém disse: “Sua mãe e seus irmãos estão lá fora e o procuram”.
33 Makə fii ci ha'ə, wata ca jikə ka tii, əŋki ci, “I wu saŋə nə i yaayi da ndzəkəŋushi'inəkya?”
33 Jesus respondeu: “Quem é minha mãe? Quem são meus irmãos?”.
34 Ca tsaamə tə ənjitə aɓiikii, əŋki ci, “Watiinə i yaayi da ndzəkəŋushi'inəki.
34 Então olhou para aqueles que estavam ao seu redor e disse: “Vejam, estes são minha mãe e meus irmãos.
35 Taɗa wu patə ca slənətə sətə ci Əntaŋfə a moo, ci nə ndzəkəŋunəki, da cikəŋunəki da yaayi.”
35 Quem faz a vontade de Deus é meu irmão, minha irmã e minha mãe”.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 3, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.