João 10
Kura Aləkawalə ŋga Əntaŋfə (GDE) vs VC
1 Əŋki Yeesu ka tii, “Tantanyinə cii kya ba koonə, taa wu patə gimə aasəkə kuvə bagiinə, maɗa əntaa da makuvə gimə ci, mahərə nə ci, taa əndə ɗa maabə nə ci ətsa.
1 Em verdade, em verdade vos digo: quem não entra pela porta no aprisco das ovelhas, mas sobe por outra parte, é ladrão e salteador.
2 Ma əndətə gimə da makuvə, ci nə magəra ŋga bagiinə.
2 Mas quem entra pela porta é o pastor das ovelhas.
3 Ma ca, ka wunəginə nə əndə nəhə makuvə ka ci makuva, ka fanə nə bagiinaakii uurakii, ca 'wa tə tii ka ləmə ka ləma, ca gimagi də tii agyə.
3 A este o porteiro abre, e as ovelhas ouvem a sua voz. Ele chama as ovelhas pelo nome e as conduz à pastagem.
4 Maa kə gimagi ci də tii patə, ka tanə nə ci ka tii kəŋwanə, təya dzə də nə'unə tə ci, acii kə shii tii uurakii.
4 Depois de conduzir todas as suas ovelhas para fora, vai adiante delas; e as ovelhas seguem-no, pois lhe conhecem a voz.
5 Ma əndə'i əndə pamə, pooshi tii ka nə'unə. Huyinə huyinətii aciikii, acii pooshi tii shii uura ŋga hara ənja.”
5 Mas não seguem o estranho; antes fogem dele, porque não conhecem a voz dos estranhos.
6 Kə bii Yeesu ka tii ətsə misaali, amma ma təya, pooshi tii paaratəgi də sətə cii kəya moo banə.
6 Jesus disse-lhes essa parábola, mas não entendiam do que ele queria falar.
7 Wata Yeesu a ənə ka banə ka tii, əŋki ci, “Tantanyinə cii kya ba koonə, ma nyi, makə makuvə ŋga bagiinə nə nyi.
7 Jesus tornou a dizer-lhes: Em verdade, em verdade vos digo: eu sou a porta das ovelhas.
8 Patənə ŋga ənjitə shi taabu'u shinaaki, mahiirənə taa ənji ɗa maabə nə tii, pooshi bagiinə fii tə tii.
8 Todos quantos vieram antes de mim foram ladrões e salteadores, mas as ovelhas não os ouviram.
9 Makə makuvə nə nyi. Taa wu patə shi daɓiiki, ka upaanə nə ci luupaanə. Ka gimagərənə nə ci, ca ənə ka dəməginə makə sətə kaɗeesəkə ka ci, ka upaanə nə ci zəmə əsə.
9 Eu sou a porta. Se alguém entrar por mim será salvo; tanto entrará como sairá e encontrará pastagem.
10 Ma shinə ŋga mahəra, kaa ca shii hərənə, ca ɓələgi slanda uushi, ca saawee ka səkii. Ma shi nyi, kaa ənjə a shii upaa əpinə. Waatoo, patənə ŋga əpiitə dəɓee təya upaa ka shaŋə.
10 O ladrão não vem senão para furtar, matar e destruir. Eu vim para que as ovelhas tenham vida e para que a tenham em abundância.
11 “Ma nyi, ŋunyi magəra nə nyi. Ma ŋunyi magəra, matasəkakii nə ci ka əntəginə ka putə ŋga bagiinə.
11 Eu sou o bom pastor. O bom pastor expõe a sua vida pelas ovelhas.
12 Ma magəra zala, əntaa naakii nə bagiinə. Maɗa kə nee ci ka furətsoofa ca shi aagi bagiinə, ka bwaseenə nə ci ka tii, ca huyi saakii. Wata furətsoofa a kəəsə bagiinə, ca taakee ka tii.
12 O mercenário, porém, que não é pastor, a quem não pertencem as ovelhas, quando vê que o lobo vem vindo, abandona as ovelhas e foge; o lobo rouba e dispersa as ovelhas.
13 Ma huyipaa magəratə saakii, acii əntaa naakii nə bagiinə. Pa ca ka nəkii ka tii shaŋə.
13 O mercenário, porém, foge, porque é mercenário e não se importa com as ovelhas.
14 — ausente —
14 Eu sou o bom pastor. Conheço as minhas ovelhas e as minhas ovelhas conhecem a mim,
15 — ausente —
15 como meu Pai me conhece e eu conheço o Pai. Dou a minha vida pelas minhas ovelhas.
16 Tə'i hara bagiinaaki ətə pooshi asəkə kuva. Ma təya, tyasə see a aalyatə nyi tə tii aasəkə kuva əsə. Ka fatənə nə tii uuraki, təya ndzaa ahada harakii, magəra rəŋwə a gəra tə tii.
16 Tenho ainda outras ovelhas que não são deste aprisco. Preciso conduzi-las também, e ouvirão a minha voz e haverá um só rebanho e um só pastor.
17 “Putə ŋga ətsə ha'ə uu'i Daadə tə nyi, acii matasəkakii nə nyi ka vigi əpinaaki, aa nya shii ənənə ka luunə saaki.
17 O Pai me ama, porque dou a minha vida para a retomar.
18 Pooshi əndə ŋgərəgi əpinaaki, nyi saaki mwayi viginə. Tə'i nyi da baawəɗa ŋga viginə, tə'i nyi da baawəɗa ŋga ənənə ka ŋgərətənə əsə. Ətsə nə sətə kavə Daadə tə nyi ka ɗanə!”
18 Ninguém a tira de mim, mas eu a dou de mim mesmo e tenho o poder de a dar, como tenho o poder de a reassumir. Tal é a ordem que recebi de meu Pai.
19 Putə ŋga waɓəətsə əsə, kə shigi təəkəshinə ahada Yahudiinə.
19 A propósito dessas palavras, originou-se nova divisão entre os judeus.
20 Laŋə ahadatii bii, “Əndə ginaaji nə əndətsa, maba nə ci. Ka mi cuuna fa sətsə cii kəya ba koona?”
20 Muitos deles diziam: Ele está possuído do demônio. Ele delira. Por que o escutais vós?
21 Amma kə bii hara ənji, “Ma əndətə da i ginaaji ashikii, paa ci ka waɓənə makə ətsa. Iitiitə saŋə mbeenə ginaaji ka wunəgi ginə ŋga muurəfa?”
21 Outros diziam: Estas palavras não são de quem está endemoninhado. Acaso pode o demônio abrir os olhos a um cego?
22 Ma ətsə də məgəviinə, kə mbu'ya kumənə ŋga buurətənə də uusəratə ənyi ənji ka haɗatəginə də *yi ŋga Əntaŋfə də Urusaliima əsə.
22 Celebrava-se em Jerusalém a festa da Dedicação. Era inverno.
23 Yeesu a wiigi'i atsaa malaɓa ŋga Sulayimaanu asəkə yi ŋga Əntaŋfə.
23 Jesus passeava no templo, no pórtico de Salomão.
24 Wata ənjə a dzatə də nə aɓiikii, təya ləgwa amakii, əŋki tii, “Ca'ə guci ndzaaniinə ka gəranə a maku, kaa ha ba keenə taa wu nə hə kwa? Bagi keenə paŋgəraŋə, hə nə *Mataɗəkii ŋga Əntaŋfə nii?”
24 Os judeus rodearam-no e perguntaram-lhe: Até quando nos deixarás na incerteza? Se tu és o Cristo, dize-nos claramente.
25 Yeesu a ba ka tii, “Kə bagi nyi koonə daga ŋukə, amma pooshi unə luuvə. Ma uushi'iinə cii kya slənə də baawəɗa ŋga Daadə, ci ca waɓə ka madəɓa maki.
25 Jesus respondeu-lhes : Eu vo-lo digo, mas não credes. As obras que faço em nome de meu Pai, estas dão testemunho de mim.
26 Amma ma unə, pooshi unə vii ka nyi gooŋga, acii əntaa bagiinaaki nuunə.
26 Entretanto, não credes, porque não sois das minhas ovelhas.
27 Ma bagiinaaki, agi fanə nə tii uuraki, kə shii nyi tə tii, təya nə'u tə nyi əsə.
27 As minhas ovelhas ouvem a minha voz, eu as conheço e elas me seguem.
28 Ka viinə nə nyi ka tii əpinə ŋga ca'ə ndəŋwə ndəŋwə, paa tii ka zanə shaŋə, pooshi əndə luutənə tə tii aciiki.
28 Eu llhes dou a vida eterna; elas jamais hão de perecer, e ninguém as roubará de minha mão.
29 Ma Daadə ətə vii tə tii ka nyi, kə palee ci ka patənə ŋga uushi'inə. Pooshi əndə luutənə tə tii acii Daadə.
29 Meu Pai, que mas deu, é maior do que todos; e ninguém as pode arrebatar da mão de meu Pai.
30 Ma inə da Daadə, uushi rəŋwə niinə.”
30 Eu e o Pai somos um.
31 Makə fii ənji waɓi Yeesu ha'ə, wata təya fəɗə faariinə kaa təya kaala tə ci.
31 Os judeus pegaram pela segunda vez em pedras para o apedejar.
32 Əŋki ci ka tii, “Ŋunyi uushi'inə laŋə slənyii akəŋwacii unə. Ma uushi'iitsa, Daadə vii ka nyi baawəɗa ŋga ɗanə. Putə ŋga ŋgutə rəŋwə agi uushi'iitsə ɗii cuuna moo kaalanə tə nya?”
32 Disse-lhes Jesus: Tenho-vos mostrado muitas obras boas da parte de meu Pai. Por qual dessas obras me apedrejais?
33 Əŋki tii ka ci, “Əntaa putə ŋga ŋunyi slənənyinaaku ciina moo kaalanə tə hə, amma putə ŋga bərapaanaaku tə Əntaŋfə. Əndə shiŋkinə nə hə tanə, amma wahənə ka moo geeginə ka naaku nə makə Əntaŋfə!”
33 Os judeus responderam-lhe: Não é por causa de alguma boa obra que te queremos apedrejar, mas por uma blasfêmia, porque, sendo homem, te fazes Deus.
34 Əŋki Yeesu ka tii, “Tə'i manaahəkii asəkə ləkaləkatə ŋga bariya goonə oo'i, ma bii Əntaŋfə, ma unə, əntaŋfənyinə nuunə.
34 Replicou-lhes Jesus: Não está escrito na vossa lei: Eu disse: Vós sois deuses {Sl 81,6}?
35 Yoo, kə shii amə oo'i, ma sətə bii malaaɓa ləkaləkatə, gooŋga ka ca'ə ndəŋwə ndəŋwə. Makə kə bii Əntaŋfə ka ənjitə luuvə waɓənaakii oo'i əntaŋfənyinə nə təya,
35 Se a lei chama deuses àqueles a quem a palavra de Deus foi dirigida {ora, a Escritura não pode ser desprezada},
36 iitə ɗii ba nuunə, agi waɓənə nə nyi bwayakii aashi Əntaŋfə, makə bii nyi oo'i *Uuzənə ŋga Əntaŋfə nə nya? Acii ma nyi, Daadə ta'i tə nyi, ca sləkee ka nyi aasəkə duuniya.
36 como acusais de blasfemo aquele a quem o Pai santificou e enviou ao mundo, porque eu disse: Sou o Filho de Deus?
37 Maɗa pooshi nyi agi slənə uushi'iitə mwayi Daadə nya slənə, goona vii ka nyi gooŋga.
37 Se eu não faço as obras de meu Pai, não me creiais.
38 Amma makə agi slənə nə nyi uushi'iitsa, taa ŋgahi pooshi unə vii ka nyi gooŋga, kə dəɓee una vii gooŋga ka slənənyinaaki, koona shii mbee ka paaratəginə oo'i, ashiki nə Daadə, nyi əsə, ashikii nə nyi.”
38 Mas se as faço, e se não quiserdes crer em mim, crede nas minhas obras, para que saibais e reconheçais que o Pai está em mim e eu no Pai.
39 Makə fii tii waɓi ci ha'ə, wata təya ənə ka ɗa gazhi'waanə ŋga kəsənə tə ci, amma wata ca itəgi saakii ahada ənja.
39 Procuraram então prendê-lo, mas ele se esquivou das suas mãos.
40 Ca ənə ka taŋəginə aataŋəgi gəərə ŋga Urədunə, hatə nji Yoohana a ɗa bapətisəma ka ənja. Ca ndzaa davə.
40 Ele se retirou novamente para além do Jordão, para o lugar onde João começara a batizar, e lá permaneceu.
41 Ənji laŋə gi aaɓiikii. Əŋki tii ahadatii, “Ma Yoohana, pooshi ci ɗii sə ŋga hurəshishinə, amma patənə ŋga sətə baabii ci agyanə əndətsa, gooŋga.”
41 Muitos foram a ele e diziam: João não fez milagre algum,
42 Ənji laŋə əsə vii ka ci gooŋga gatə.
42 mas tudo o que João falou deste homem era verdade. E muitos acreditaram nele.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar João 10, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.