Atos 27
cug (CUG) vs NVT
1 Jɔbi wə bə nì kɛiŋsi a buku bəh Bɔɔl i liə i ŋgwuki wimbum wə i tsə i tumi ki Itali wə, bɔ ka nya Bɔɔl bəh bəni bə nsəŋ bədɔkɔ i kaŋ yi Julius wə wi nì kɔ fwu i mbaŋ wi bəni bə jum bədɔkɔ a num wi Ŋkuŋ wi Lum.
1 Quando chegou a hora, zarpamos para a Itália. Paulo e muitos outros prisioneiros foram colocados sob a guarda de um oficial romano chamado Júlio, capitão do Regimento Imperial.
2 Buku bɔ liə i ŋgwuki wimbum wə wi buku i Adamitium, wi num i ni numyiki tsəki i kpa i kimbu ki di ki bɔkɔ yi Ɛsia wə. Alistakus mi wi Tɛsalɔnika, i tumi ki Masedɔnia num tə buku bɔ. Buku bɔ ka tsəki.
2 Aristarco, um macedônio de Tessalônica, nos acompanhou. Partimos num navio que tinha vindo do porto de Adramítio, no litoral noroeste da província da Ásia. Estavam previstas diversas paradas em portos ao longo da costa.
3 Chɔkɔ buku wɔɔ, buku dzə buku i Sidɔn, Julius chusi kiŋkɔŋ i Bɔɔl, ka bee wi a wi tsə yɛiŋ nsɛ́iŋ yi i kwili kintəəŋ ka bɔ gamti wi bə biɛiŋ biə wi nəŋki.
3 No dia seguinte, quando ancoramos em Sidom, Júlio demonstrou bondade a Paulo permitindo-lhe que desembarcasse para visitar amigos e receber ajuda material deles.
4 Jɔbi wə buku ni fiəni liə i ŋgwuki mə fɛiŋ, kabə tsəki, fiəkə dzə i buku nshiŋ chini, buku ka kwaŋki tsəki i fikpəŋ fikpəŋ i tumi ki Sayblus kə ki kɔ i bɔkɔ kintəəŋ ki kəŋki fiəkə.
4 Quando partimos de lá, fomos costeando a ilha de Chipre, devido aos ventos contrários que tornavam difícil manter o rumo.
5 Buku tsə daŋ kinchwɔ kimbum kə ki kɔ i fintəŋ kitumi ki Silishia bəh ki Bamfilia, ka dzə i kwili wi Mila i tumi ki Lisia wə.
5 Prosseguindo por mar aberto, passamos pelo litoral da Cilícia e da Panfília, chegando a Mirra, na província de Lícia.
6 Fwu wi mbaŋ wi bəni bə jum wə ka yɛiŋ ŋgwuki i bɔkɔ num wi buku dzə i Alɛksandia daŋsi tsə sə i Itali, wi bwili buku, ləkə buku yɛiŋ wə.
6 Ali, o oficial no comando encontrou um navio egípcio de Alexandria que estava de partida para a Itália e nos fez embarcar.
7 Buku bi dza fɛiŋ, nyani alə tɛsi tɛsi i kaŋ yiduli wə, buku fum i bəŋgəkə bələ wə i tsə buku i kwili wi Sinidus wə. Si fiəkə nì bumki kə a buku tsə i ninshiŋ chəŋ, ayaka buku ka kwuni ka kwaŋ tsə dzəh i Klɛt tumi ki bɔkɔ kintəəŋ wə, di biwɔ ka kəŋki buku bəh fiəkə, buku ka tsə daŋsi Salmɔni di biə bi liəki tsəki i bɔkɔ kintəəŋ.
7 Navegamos vagarosamente por vários dias e, depois de muita dificuldade, nos aproximamos de Cnido. Por causa dos ventos contrários, atravessamos para Creta, acompanhando o litoral menos exposto da ilha, defronte ao cabo de Salmona.
8 Buku ka kwaŋki tsəki a bɔkɔ kpəŋ bɔkɔ kpəŋ, fum num fumni ka buku buku i di biə bə nì bɔɔŋki a Kpa wi Bɔkɔ wi Kimbɔiŋni, kə ki nì kɔ kɔmsi i kwili wi Lasia wə.
8 Costeamos a ilha com grande esforço, até que chegamos a Bons Portos, perto da cidade de Laseia.
9 Si buku nì kɔ num buku bəkəli lɔ jɔbi wi dəəŋ i dzəh, a nì kɔ yaka num Chɔkɔ Bimbam bi Ndalinya Chu tsə lɔ, a num i jɔbi wi fuŋni kiləkəli wə, Bɔɔl ka nya kintəfi i bəni bə̀ i ŋgwuki mə a,
9 Havíamos perdido muito tempo. As condições climáticas estavam se tornando perigosas para a navegação, pois se aproximava o fim do outono, e Paulo tratou dessa questão com os oficiais do navio.
10 “Bəba, mih yɛiŋ a i yisi fa i tsə ninshiŋ nyani wibukumbɛiŋ ni bəkə lə, kinlaka kimbum ni numki lə, nlaka wiwɔ ni numki kə a biɛiŋ shəŋ bəh ŋgwuki, bəni tə ni kpiyi lə.”
10 Disse ele: “Senhores, se prosseguirmos, vejo que teremos problemas adiante. Haverá grande prejuízo para o navio e para a carga, e perigo para nossa vida”.
11 Ayakalə, fwu wi bəni bə jum wə nəki wɔkɔ kə ndzaka wi Bɔɔl, ka wɔkɔ n'yi num i fwu wi bəni bə ŋgwuki bəh tii ŋgwuki wiwɔ.
11 Mas o oficial encarregado dos prisioneiros deu mais ouvidos ao capitão e ao proprietário do navio que a Paulo.
12 Yɛiŋ si chwɛiŋ wi bɔkɔ yiwɔ nì ndzɔŋki kə ka bɔ num fɛiŋ i jɔbi wi fuŋni kiləkəli wə, mi wi duli ka tɔbi a yi ndzɔŋki lə a bə mɔ̂msiki tsə̂ki a ninshiŋ, yuwidɔkɔ bə ni tsə buku i chwɛiŋ wi bɔkɔ yi Fɔniks wə, a num tumi i Klɛt ki kəŋ fiəkə, i tsəsi jɔbi wiwɔ fɛiŋ. Chwɛiŋ wi bɔkɔ wiwɔ nì kɔ ki tsɛiŋ daŋsi i kimbu ki nimbɛiŋ bəh kishɛiŋ i di biə wɔŋ tsəki liəki.
12 E, uma vez que Bons Portos era uma enseada aberta, um péssimo lugar para passar o inverno, a maioria da tripulação desejava ir a Fenice, que ficava mais adiante na costa de Creta, e passar o inverno ali. Fenice era um bom porto, com abertura apenas para o sudoeste e o noroeste.
13 Fiəkə yidɔkɔ dza ka yakaki dzəki i kimbu kishɛiŋ wə a tɛsi tɛsi, bəni bə ŋgwuki bəwɔ ka kwakaki a bɔ kwati fiɛŋ fiə bɔ si nəŋki. Bɔ ka babwili ntukpa wi ŋgwuki, ka tsəki a i chwɛiŋ wə chwɛiŋ wə i bɔkɔ yi Klɛt wə.
13 Quando um vento leve começou a soprar do sul, os marinheiros pensaram que conseguiriam chegar lá a salvo. Por isso, levantaram âncora e foram costeando Creta.
14 Bə bɔɔŋ fubi kiləkəli kiwɔ a, “Fubi ki kimbu kitsɛiŋ yi kimiəkə i di biə wɔŋ bukuki”, fubi kiwɔ dza tumbuku dzə i tumi kə wə, ka shi i bɔkɔ.Ntsə wi Bɔɔl I Lum|alt="Paul’s journey to Rome" src="Chung Paul4-BW.tif" size="col" loc="Acts 27:1–28:14" copy="Wycliffe" ref="Kiŋwakti ki Nɔm 27:1–28:14"
14 Mas o tempo mudou de repente, e um vento com força de furacão, chamado Nordeste, soprou sobre a ilha e nos empurrou para o mar aberto.
15 Si ki shi dzə, chɔkɔ i ŋgwuki wə, dzəh nəki num kə fɛiŋ ka ŋgwuki wiwɔ tsəki i fuŋni kiwɔ wə, bɔ ka bee ŋgwuki wiwɔ i fuŋni kiləkəli kiwɔ wə ki giŋ ka tsəki bəh wi.
15 Como os marinheiros não conseguiam manobrar o navio para ficar de frente para o vento, desistiram e deixaram que fosse levado pela tempestade.
16 Buku ka tsəki a tsəni, tsə daŋsi tsə i kimbu kishɛiŋ wə i tumi kinchiŋ kidɔkɔ wə i kintəəŋ ki bɔkɔ yə bə bɔɔŋki a Kawda. Tumi kiwɔ bə́ kəŋ buku bəh fiəkə, buku ka fumki i yaksi ŋgwuki i chwɛiŋ wi bɔkɔ wimbum wə.
16 Navegamos pelo lado menos exposto de uma pequena ilha chamada Cauda, onde, com muito custo, conseguimos içar para bordo o barco salva-vidas que viajava rebocado.
17 Buku yaksi, ka shu kaŋa ŋgwuki wimbum wiwɔ bəh bəkwu a wi ma shakyi, jɔbi wə buku nì tsəki buku bə́ lwa a ŋgwuki wiwɔ ni tsə chɔkɔ lə gwu yi i dumi kinshambu wə i bɔkɔ kintəəŋ i kɔmsi tsə i tumi ki Libia wə. Bɔ ka shisi mbuŋ wi fiəkə, ka bee ŋgwuki wiwɔ bə́ tsə a wi wi.
17 Então os marinheiros amarraram cordas em volta do casco do navio para reforçá-lo. Temiam ser arrastados para os bancos de areia de Sirte, diante do litoral africano, por isso baixaram a âncora flutuante para desacelerar o navio e deixaram que fosse levado pelo vento.
18 Si fuŋni kiləkəli kiwɔ ni ləkəki tsəki a ninshiŋ, chɔkɔ ka buku wɔɔ, bə ka yisi i bwiliki biɛiŋ i ŋgwuki wimbum wiwɔ mə, lɔɔyiki i bɔkɔ.
18 No dia seguinte, como ventos com força de vendaval continuavam a castigar o navio, a tripulação começou a lançar a carga ao mar.
19 Chɔkɔ chu buku wɔɔ, bəni bə ŋgwuki bəwɔ ka bwili biɛiŋ bi ŋgwuki mə lɔɔyi i bɔkɔ bəh kaŋ yibɔ.
19 No terceiro dia, removeram até mesmo parte do equipamento do navio e o jogaram fora.
20 Kaŋ yiduli tsə maka buku yɛiŋ wɔŋ nabə bijɔŋ, fuŋni kiləkəli kiwɔ kɛiŋ jumi a jumini a num kə ki twɛsi, buku ka kiəki a yibuku kaa lɔ.
20 A tempestade terrível prosseguiu por muitos dias, escondendo o sol e as estrelas, até que perdemos todas as esperanças.
21 Si bəni nì kɔ num bɔ nɔ i kaŋ yiduli wə dzi kə fiɛŋ, Bɔɔl dzə num i ninshiŋ ka dzaka a, “Bəba, a nì kɔ a mbɛiŋ bum i wɔkɔ yiŋ a bə baaŋ a Klɛt, ma bukumbɛiŋ ka kwati dəkə ŋgəkə wələ bə kinlaka kələ lə.
21 Fazia tempo que ninguém comia. Por fim, Paulo reuniu a tripulação e disse: “Os senhores deveriam ter me dado ouvidos no princípio e não ter deixado Bons Portos. Teriam evitado todo este prejuízo e esta perda.
22 Ayakalə, mih tsaki a mbɛiŋ kâŋa shɔm, kɔm mi i mbɛiŋ kintəəŋ ni laka kə, a ni laka shəŋ a ŋgwuki wimbum wələ.
22 Mas tenham bom ânimo! O navio afundará, mas nenhum de vocês perderá a vida.
23 Mih dzakaki lə kɔm Nyɔ wə wi kaŋaki mih, a num wə mih tsaki i wi, wi si faaŋ chinda wi i mih daiŋ nchɔkɔ wi dzə num i mih kpəŋ,
23 Pois, ontem à noite, um anjo do Deus a quem pertenço e sirvo se pôs ao meu lado
24 ka dzaka i mih a, ‘Bɔɔl, ma lwâki. Wɔ kaŋaki i bi num i Ŋkuŋ wi Lum nshiŋ. Tsɛ̂iŋ, si Nyɔ chusi kiŋkɔŋ i wɔ ka fə a mi widɔkɔ i mbaŋ wi bəni bə̀ mbɛiŋ bɔ kɔ i ŋgwuki wimbum wələ wə ni laka kə.’
24 e disse: ‘Não tenha medo, Paulo! É preciso que você compareça diante de César. E Deus, em sua bondade, concedeu proteção a todos que navegam com você’.
25 Ayakadəiŋ, bəba, mbɛiŋ kâŋa shɔm. Mih jiə shɔm i Nyɔ wə, a gia yə wi dzaka i mih ni num ayaka si wi dzaka.
25 Portanto, tenham bom ânimo! Creio em Deus; tudo ocorrerá exatamente como ele disse.
26 Ayakalə, ŋgwuki wimbum wələ kaŋaki lə i ni tsə chɔkɔ gwu yi i tumi kidɔkɔ wə i bɔkɔ kintəəŋ.”
26 É necessário, porém, que sejamos impulsionados para uma ilha”.
27 A dzə num i kaŋ jwɔfi ntsɔ bənaa fuŋni kiləkəli kə kɛiŋ fiəli a fiəlini bəh buku i kinchwɔ kimbum ki Adia wə. A dzə num ka nchɔkɔ kintəəŋ, bəni bə̀ bɔ nɔmki i ŋgwuki wiwɔ wə dza ka kwakaki a yudɔkɔ bɔ si kɔmsi tsə i chwɛiŋ wə.
27 Por volta da meia-noite, na décima quarta noite de tempestade, enquanto éramos levados de um lado para o outro no mar Adriático, os marinheiros perceberam que estávamos perto de terra firme.
28 Bɔ ka fəkəni bɔkɔ si yi liəki bəh kwu num bɔ shiŋsi fiɛŋ fi jili yɛiŋ wə, ka yɛiŋ yi num a bəntəm mbaŋfia. Ayaka bɔ tsə kpɛiŋsi i ninshiŋ, chu fəkəni , ka yɛiŋ yi num a bəntəm jwɔfi ntsɔ bəte.
28 Lançaram a sonda e verificaram que a água tinha 37 metros de profundidade. Um pouco depois, lançaram a sonda novamente e encontraram apenas 27 metros.
29 Bɔ ka lwaki a yudɔkɔ ŋgwuki kɔlə i chɔkɔ i biaŋa wə, ka shisi bəntukpa bənaa i bɔkɔ i ŋgwuki jum, ka tsaki alə chɔkɔ wɔɔ.
29 Temiam que, se continuássemos assim, seríamos atirados contra as rochas na praia. Por isso, lançaram quatro âncoras da parte de trás do navio e ansiavam para que o dia chegasse logo.
30 Bəni bə̀ bɔ nɔmki i ŋgwuki mə dza ka nəŋki i yɔkɔ buku i ŋgwuki wimbum wiwɔ mə, bɔ ka nəŋki i shisi ŋgwuki winchiŋ i bɔkɔ, ka bə kwayi fə a bɔ nəŋki i shisi bəntukpa i shi bi ŋgwuki wə i bɔkɔ.
30 Dando a entender que iriam lançar as âncoras da parte da frente, os marinheiros baixaram o barco salva-vidas, na tentativa de abandonar o navio.
31 Bɔɔl ka dzaka i fwu wi bəni bə jum wə bəh i bəni bu a, “Bəni bələ ka mɔm i buku i ŋgwuki wimbum wələ wə, na ma mi widɔkɔ i mbɛiŋ wə ma ni bɔiŋ.”
31 Paulo, então, disse ao oficial no comando e aos soldados: “Se os marinheiros não permanecerem a bordo, vocês não conseguirão se salvar”.
32 Bəni bə jum ka təiŋyi bəkwu bə̀ bɔ nì kaŋa ŋgwuki winchiŋ wiwɔ yɛiŋ i wimbum wə, ka bee a wi ləŋki tsəki.
32 Então os soldados cortaram as cordas do barco salva-vidas e o deixaram à deriva.
33 Asi chɔkɔ nì wɔɔki dzəki, Bɔɔl ka tsa bəni bəchi a bɔ dzî fiɛŋ, ka dzaka a, “Daiŋ si num kaŋ jwɔfi ntsɔ bənaa mbɛiŋ num a bəh nlwa maka mbɛiŋ ləkə fiɛŋ i dzaka mə.
33 Enquanto amanhecia, Paulo insistiu que todos comessem. “De tão preocupados, vocês não se alimentam há duas semanas”, disse ele.
34 Ayakadəiŋ, mih tsaki mbɛiŋ a mbɛiŋ dzî fiɛŋ, ka bi nya mbɛiŋ bəh ŋga. Ayaka na juŋ yi fwu i mi fuŋ ni laka kə.”
34 “Por favor, comam alguma coisa agora, para seu próprio bem. Pois nem um fio de cabelo de sua cabeça se perderá.”
35 Si wi dzaka yakadəiŋ, ka dzɔ blɛd, nya kiyɔŋni i Nyɔ, gbɛ ka dziki i bəni bəchi nshiŋ.
35 Em seguida, tomou um pão, deu graças a Deus na presença de todos, partiu-o em pedaços e comeu.
36 Bɔ bəchi ka kaŋa shɔm ka dzi.
36 Todos se animaram e começaram a comer.
37 Buku bəchi bə̀ buku nì kɔ i ŋgwuki wimbum wiwɔ mə nì kɔ bəni gi yifa bəh mbaŋnanitaŋ ntsɔ bəsɔ (276).
37 Havia um total de 276 pessoas a bordo.
38 Jɔbi wə bəni bəchi nì dzi fwuli, bɔ ka bwili gəŋ yə yi nì kɔ i ŋgwuki mə, lɔɔyi i bɔkɔ i fə a wi yaŋsi.
38 Depois de se alimentar, a tripulação aliviou o peso do navio mais um pouco, atirando ao mar toda a carga de trigo.
39 Jɔbi wə chɔkɔ nì wɔɔ dzə, bɔ yɛiŋ tsə kpa, bəni bə̀ bɔ nɔmki i ŋgwuki mə nəki kiə kə di biwɔ. Ayakalə, bɔ yɛiŋ nchisi wi bɔkɔ num wi tsə buku i mishambu wə, bɔ ka yɛiŋ a bɔ kɔlə i mɔmsi a ŋgwuki liə tsə num fɛiŋ i bɔkɔ kpəŋ.
39 Ao amanhecer, não reconheceram a terra, mas viram uma enseada com uma praia e cogitaram se seria possível chegar ali e atracar o navio.
40 Bɔ ka təiŋyi bəshəiŋ bɔ mini shi tsə i bɔkɔ, ka chu fiəni shwa bəkwu bə̀ bɔ nì kaŋayi bəmbəŋ bə̀ bɔ lumsiki ŋgwuki yɛiŋ, ka yaksi mbuŋ wi fiəkə i ninshiŋ fiəkə liə yɛiŋ ka chiniki ŋgwuki wiwɔ wi bə́ tsə i nchisi wə i bɔkɔ kpəŋ.
40 Então cortaram as âncoras e as deixaram no mar. Depois, afrouxaram as cordas que controlavam os lemes, levantaram a vela da frente e foram rumo à praia,
41 Ayakalə, wi tsə chɔkɔ gwu yi i dumi ki mishambu wə i bɔkɔ. Kimbu ki ŋgwuki ki ninshiŋ liə baaŋ fɛiŋ chu nəŋni kə. Bəwaa bə ləkəli shakyi tɔkɔ kimbu ki jum wə kə.
41 mas o navio foi apanhado entre duas correntezas contrárias e encalhou antes do esperado. A parte da frente se encravou e ficou imóvel, enquanto a parte de trás, atingida pela força das ondas, começou a se partir.
42 Bəni bə jum dza kabə nəŋ a bɔ wɔɔyi bəni bə nsəŋ bəchi ka bədɔkɔ ma ni châli bûku i gɛ̂iŋ.
42 Os soldados queriam matar os prisioneiros para que não nadassem até a praia e depois fugissem.
43 Ayakalə, fwu wi bəni bə jum wə ka nəŋki i lɔkɔ Bɔɔl, ka kaŋyi a bɔ ma fə̂ yakadəiŋ, ka dzaka n'yi a bəni bə̀ bɔ kiəki nchali yisi gbɔyi chali buku i kpa,
43 O oficial no comando, porém, desejava poupar a vida de Paulo e não permitiu que executassem seu plano. Ordenou aos que sabiam nadar que saltassem ao mar primeiro e fossem em direção a terra.
44 ma kiŋka ki bəni bədɔkɔ baaŋ biəli num i bibaŋ bi kɛiŋ bɛiŋ bəh i bishakli biŋka bi ŋgwuki wə. Yələ kɔ dzəh yə buku nì mɔmsi i buku yaka kpa wə alə nyiki.
44 Os outros se agarraram a tábuas ou pedaços do navio destruído. Assim, todos chegaram à praia em segurança.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Atos 27, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.