Mateus 13
Apanlli Kuku (CBUNT) vs NVT
1 Anshutam zari Isus shitungeeru, musamun wing' kuxinarangiya. Kuxinxinaw ashku, tputssha zapan Isusoo yusur napani atusin kusatarangana.
1 Mais tarde, naquele mesmo dia, Jesus saiu de casa e sentou-se à beira-mar.
2 Tputs zapani shaniyarangana. Ashiriya, Isussha kanush zaruyaru, anush kuxineeru, tputsee tayapstarangiya.
2 Logo, uma grande multidão se juntou ao seu redor. Então ele entrou num barco, sentou-se e ensinou o povo que permanecia na praia.
3 Tayapstaku, tsiyatssee mangoozee p'tsimaam kamanirangiya; itaru k'kuzee pishumpaz ashiru kamanirangiya. Tárangiya: Apanllee kuk kamanchintspa; ashiri mazinangtsa, tárangu.
3 Jesus contou várias parábolas, como esta: “Um lavrador saiu para semear.
4 Kurutkachu ashpatam wach ngootsish pantsarangiya. Ngootsush tamutamumchu, tsiripichshat pisharangiya; mangu kachingarangu.
4 Enquanto espalhava as sementes pelo campo, algumas caíram à beira do caminho, e as aves vieram e as comeram.
5 Kurutkachu, ashpatam wach patumbchish tazitaru pantsarangiya. Anush musásiri kxoonamana kxoonarangtaa, itaru tsap pakchimuna, ashiri iwaziri kxoonarangiya.
5 Outras sementes caíram em solo rochoso e, não havendo muita terra, germinaram rapidamente,
6 Ashiriya, zarsha zatarangu, musásiri mawirurangiya, watam tsap pishtaranguwa.
6 mas as plantas logo murcharam sob o calor do sol e secaram, pois não tinham raízes profundas.
7 Ashpatam wach kpash pantsarangiya. Washunand kpapat kxoonarangiya; itaru kapsha yambutarangiya tirikootsi.
7 Outras sementes caíram entre espinhos, que cresceram e sufocaram os brotos.
8 Itaru, ashpatam wach tsappa wanasirimun pantsayaru, wanasiri kxoonarangiya. Wanasirsha yusirangiya. Pzapaneerangiya. Ashpatam wach 100 pzapaneerangiya. Ashpatam 50 pzapaneerangiya. Ashpatam 30 pzapaneerangiya. Ashirangiya.
8 Ainda outras caíram em solo fértil e produziram uma colheita trinta, sessenta e até cem vezes maior que a quantidade semeada.
9 Tputs Apanllee kuk mazinaku ashikpaz ashkiya. Ashiri ngutis mazinarintspa; kaapa mangoonangtsa, tárangiya Isusu.
9 Quem é capaz de ouvir, ouça com atenção!”.
10 Ashiriya, iysha ipunshiptini Isuspat yaani tsiyatkuni, masharanganiya.
10 Os discípulos vieram e lhe perguntaram: “Por que o senhor usa parábolas quando fala ao povo?”.
11 Ashiri Isussha: Siyaam wazareetsiri tsiyatamaam waritarina, tárangiya. Apanll anoo chinakiya. Nuwash izuuru tchitangandama átu, siyaam mangeetsis p'tsimaam kamanchintspa. Itaru, tputseetssha wazaree kamancheezi; Apanllush tachitamaam kamapshichima, watam ngatkanawa.
11 Ele respondeu: “A vocês é permitido entender os segredos do reino dos céus, mas a outros não.
12 Ashiriya, siysa, watam mangoonamaam zandkus, ichinguru wazareetsiri kamanchintspa aranginasha mangoonamaama. Itaru, tputs mangoonamaam ngatku, mazinakitaatssin, mbizatara mbizatara ashchinllinaya.
12 Pois ao que tem, mais lhe será dado, e terá em grande quantia; mas do que nada tem, até o que tem lhe será tirado.
13 Ashiri anumandsha nuwsha nda wazaree tsiyatkina. Tputs wanipa yuwaa nuw yarki anoo paktaatssin nuwaa nda natstakana. Nuwaa kuki mazinaktaatssin, nda mangoonkana. Ashirucha, pishumpaz ashiru tsiyatkina tputseema.
13 É por isso que uso parábolas: eles olham, mas não veem; escutam, mas não ouvem nem entendem.
14 Yuwamand ashkana anumand kamanimapanirini Apanllee Isáysarini sirú tsiyatarangiya. Tárangeeja:
14 “Cumpre-se, desse modo, a profecia de Isaías que diz: ‘Quando ouvirem o que digo, não entenderão. Quando virem o que faço, não compreenderão.
15 Siyaa mangeetsis tamiroosinlltakchuri,
15 Pois o coração deste povo está endurecido; ouvem com dificuldade e têm os olhos fechados, de modo que seus olhos não veem, e seus ouvidos não ouvem, e seu coração não entende, e não se voltam para mim, nem permitem que eu os cure’.
16 Itaru, siysa mangoonamaam zandaksa. Mangis taarcha. Kachis paksa. Kitsis mazinaksa.
16 “Felizes, porém, são seus olhos, pois eles veem; e seus ouvidos, pois eles ouvem.
17 Ashirucha, siyaa itsinsaru kamanimaam zandkina. Zitamin wanip nuwaa pamaam zandarangitaatssin, nda parangana. Mazinamaam zandarangitaatssin, nda mazinarangana. Apanllee kuk kamanimapani wanip nuwangaz chinarangitaatssin nuwaa nda parangana.
17 Eu lhes digo a verdade: muitos profetas e justos desejaram ver o que vocês têm visto e ouvir o que vocês têm ouvido, mas não puderam.
18 Itaru, siyaam mazinamaam waritaksa, watam siy na nuwaa pakshtisawa.
18 “Agora, ouçam a explicação da parábola sobre o lavrador que saiu para semear.
19 Ashpatam tputs Apanllee kuk mazinamana mazinakanaya. Apanll nuwamari kasiruri, tputsee tapachindapi atitaa, tputs anoo mazinaktaatssin, nda mangoonkana. Watacha wachpaz ngootsush pantsarangu anpaz ashkiya. Mazinakitaatssin, yashingsha mangoontapa átu, tputsish mang' tsiyatssee tatutsta tatutsta ashikpaz ashkiya.
19 As sementes que caíram à beira do caminho representam os que ouvem a mensagem sobre o reino e não a entendem. Então o maligno vem e arranca a semente que foi lançada em seu coração.
20 Ashpatam tputs Apanllee kuk mazinaktaatssin, mang' kis mazinakana. Itaru, iwaziri mangoonkana. Tputs ashku anu watacha patumbchimun pantsaku tamapari ashkana.
20 As que caíram no solo rochoso representam aqueles que ouvem a mensagem e, sem demora, a recebem com alegria.
21 Iwaziri mangoonkusin, ansha mangoozpaz pishtaru ashkiya. Itaru, yuwamand Apanllimun wamin kiyung kachiykana anumand Apanllee musásiri kasakanaya.
21 Contudo, uma vez que não têm raízes profundas, não duram muito. Assim que enfrentam problemas ou são perseguidos por causa da mensagem, cedo desanimam.
22 Wachsha kpash pantsarangu anu, tputs maachingaz támaraksin tamapari ashkiya. Apanllee kuk mazinaktaa itaru kurikingazeemari chinaku, maachtangaz támaraku, Apanllee kuk kapeetkiya; mangoozee yambutakpaz ashkiya. Mazinakitaatssin, mapeektana atusin, Apanllish nda tachitkanaya.
22 As que caíram entre os espinhos representam outros que ouvem a mensagem, mas logo ela é sufocada pelas preocupações desta vida e pela sedução da riqueza, de modo que não produzem fruto.
23 Tsap wanasirimun pantsarangu an wachpaz ashiru izuuru kxoonkachu mangoonkanaya. K'kuz mazinaksin mangoonkana. Apanllish tachitkusin nda kasakanaya. Wach wanasiri yusikpaz ashkiya, Isus iyaa tayapstaku, tárangiya.
23 E as que caíram em solo fértil representam os que ouvem e entendem a mensagem e produzem uma colheita trinta, sessenta e até cem vezes maior que a quantidade semeada”.
24 Ashiri tputs zapan yusur shaneerangusin, Isus minootstam tsiyatssee kamanirangiya; Apanll waanaatsi tiptsir ksutku anoo tsiyatssee kamanchintspa, tárangiya.
24 Esta foi outra parábola que Jesus contou: “O reino dos céus é como um agricultor que semeou boas sementes em seu campo.
25 Itaru, psaansha maaramchu, undararsha kuseeru, yuwash tirikoo wach wanasirimshee tatsumiru anshutam karutaatssha wach kurutarangiya. Kuruteeshinu, kanapurangiya.
25 Enquanto os servos dormiam, seu inimigo veio, semeou joio no meio do trigo e foi embora.
26 Zapishsha tirik kxoonarangu, tputs karutaatstam parangiya. Tiriksha karutpat íseeru kxoonarangiya. Tirik tamapari ashiru waru. Kaapa natstamaam pinasarangana. Itaru, tiriksha yusirangu, anumun karutaa natstarangana. Tputssha muchchur punirustarangusin,
26 Quando a plantação começou a crescer, o joio também cresceu.
27 upaturunaree kamanirangana. Tirikoo wach wanasirimshi tatsumurangshawa; itaru karut zapaniwa; tárangana.
27 “Os servos do agricultor vieram e disseram: ‘O campo em que o senhor semeou as boas sementes está cheio de joio. De onde ele veio?’.
28 Upaturunarsha ¿Tamashta ashik? ¿Ndush tputs karutaa wach nuwash mzari kurutarangparee? Nuwpa kundarari ashirangiya, tárangiya. Muchchursha: ¿Ashiri tamacheezini? ¿Ndusha karutaa puyachini? tárangiya.
28 “‘Um inimigo fez isso’, respondeu o agricultor. “‘Devemos arrancar o joio?’, perguntaram os servos.
29 Itaru, tputssha: Nduni; natumasana ksangi. Puyakinaareesa, tirikootstam puyachtampasa.
29 “‘Não’, respondeu ele. ‘Se tirarem o joio, pode acontecer de arrancarem também o trigo.
30 Ashiri natuma waani karut kxoonap tina. Tirik kayanakchu, washunand anpatari kiseeru puyachini. Sheeru, tirikumarisha ipuseeruni, wayat wayat ashichchi. Sheeru tirikoo xanateeruni, patatamaam waritachiya. Karutsha sumasush mbutchini. Ashiri natumasamta ksangints, tárangiya upaturunari. Isus tputsee tsiyatssis kamanku, tárangiya. Tputs yashingchichpat Apanllchichpat natuma kiseeru taakana anoom kamanku, tárangiya Isusu.
30 Deixem os dois crescerem juntos até a colheita. Então, direi aos ceifeiros que separem o joio, amarrem-no em feixes e queimem-no e, depois, guardem o trigo no celeiro’”.
31 Apanll wamari kasiru anoo kamanchintspa, tárangiya. Kuchpaz wach tatsumkuch ashkiya.
31 Então Jesus contou outra parábola: “O reino dos céus é como a semente de mostarda que alguém semeia num campo.
32 Kuch wach pakcheewa. Itaru, kuch wach pakchitaa tatsumeeruch, itaru kanungachu, ichinguru mzatsush tatsumtarich anootsina kasiriya. Wapzar taariya. Tsiripich ixatamaam waritariya wapzarshu, tárangiya Isusu. Ashiritampaz ashiru Apanll kuk izapanichu anoom kamanku, tárangiya.
32 É a menor de todas as sementes, mas se torna a maior das hortaliças; cresce até se transformar em árvore, e vêm as aves e fazem ninho em seus galhos”.
33 Mishat, tsiyatssis Apanll wamari kasiru anoo kamanchintspa, tárangiya. Pangaa tpootamamshi ashkiya. Napa: kiz pangaam tinaku, maachee tpootamaam warinpat ískiya. Íseeru, apinlliri ichinguru tpootkiya, tárangiya Isusu. Apanll aranginash aranginash chiyaa kasichu anoom kamanku, tárangiya.
33 Jesus também contou a seguinte parábola: “O reino dos céus é como o fermento usado por uma mulher para fazer pão. Embora ela coloque apenas uma pequena quantidade de fermento em três medidas de farinha, toda a massa fica fermentada”.
34 Isus tputsee zapan tayapstaku, kamapishtamapaz ashiru tayapstarangiya. Waparee kuk tayapstarangu uru ashirangiya.
34 Jesus sempre usava histórias e comparações como essas quando falava às multidões. Na verdade, nunca lhes falava sem usar parábolas.
35 Apanllee kuk kamanimapani anootstam wasina tsiyatarangiya.
35 Cumpriu-se, desse modo, o que foi dito por meio do profeta: “Eu lhes falarei por meio de parábolas; explicarei coisas escondidas desde a criação do mundo”.
36 Isussha tputsee tayaspatarangu, Na wapa, tárangu, kamingeeru pangush pshturangiya wipunashpata. Pshturanguni, iysha Isusoo masharanganiya; Yuwaa tirikoo kamanirangish anoo iyaatssha wazaree kamaningandama, tárangini.
36 Em seguida, deixando as multidões do lado de fora, Jesus entrou em casa. Seus discípulos lhe pediram: “Por favor, explique-nos a história do joio no campo”.
37 Isussha: Ayu, ashiri kamanchintspa, táyaru, kamanirangiya. Tputs tatsumurangu anu, watatana nuwaya. Nuw tputseem kinarangtana Apanllee kuk itsinsaru kamanimaama.
37 Jesus respondeu: “O Filho do Homem é o agricultor que planta as boas sementes.
38 Sheeru, mzaatssha yuwash tputs tatsumurangu anush tsapurunaspaz ashkiya. Wachsha wanasirimash Apanll tiptsirpaz ashkiya. Karutsha yashingchich tputspaz ashkiya.
38 O campo é o mundo, e as boas sementes são o povo do reino. O joio são as pessoas que pertencem ao maligno,
39 Tputs undararsha Yashingcha. Tputs muchchursha, yuw puyarangu, Apanll wasundururpaz ashkana. Yuwash tsapurunasee pastamaam waritakchu anush puyachinllinaya. Apanll nish tsapurunasush kuskachu, wasundururpata tputsee wanimaam kuschiya.
39 e o inimigo que plantou o joio no meio do trigo é o diabo. A colheita é o fim dos tempos, e os que fazem a colheita são os anjos.
40 Apanllsha waanaa tiptsiree ipuseeru, wayachiya. Itaru, yashingchicheetssha sumasush kapeetchiya. Tsapurunas pastamaam waritakchu anush Apanll ashtachiya.
40 “Da mesma forma que o joio é separado e queimado no fogo, assim será no fim dos tempos.
41 Nuw tputseem kinaranguri, sundaruri zangankachuri, yashingchich tputs, yuw tputsee yutarit tayapstaku anu, yutarittam taaku anu,
41 O Filho do Homem enviará seus anjos, e eles removerão do reino tudo que produz pecado e todos que praticam o mal
42 ipuseerus, sumasush kpitangtsa, táchima. Anush kiyung kachiykusin tanutantar ashkusin, ¿Mayaama nda mazinarangini? táchpasinaya.
42 e os lançarão numa fornalha ardente, onde haverá choro e ranger de dentes.
43 Itaru, Apanllsha tiptsiri yuw Apanllee kamachtamarini payurangana anu, Apanllush pangu zarpaz ashku kizpur tuwasineeru taachiya. Ashiri na siyaam wazaree kamaneena. Ashiri mazinayarus, mangiptis taangtsa, tárangiya Isusu.
43 Então os justos brilharão como o sol no reino de seu Pai. Quem é capaz de ouvir, ouça com atenção!”
44 Minootssha tsiyatssis kamanchintspa, tárangiya. Apanll wamari kasiru anoo kamanchintspa. Napa: tputs nllitaritash tputs mazari k'tseeku, yap nda chinaru, kajonee parangiya. Kajonee tawateeru, nap ashku, kurikee orootstam xanaru parangiya. Mang' zuw ashirangparee. Mzats kajonpatari washunand paxanxchima átu, kajonee tstsayaru, yusur mapeeru kasarangiya. Sheeru, maachiritaa ichinguru paxanx paxanx ashku, kurikeem maachiritaa tuchingarangiya. Mazareemsha paxanxeeru, kajonaa kurikpatari waama izuuru yarangiya, tárangiya Isusu. Siysa tputs tamarangparee ashikpaz shingtamtsa Apanlleema átu, tárangiya Isusu.
44 “O reino dos céus é como um tesouro escondido que um homem descobriu num campo. Em seu entusiasmo, ele o escondeu novamente, vendeu tudo que tinha e, com o dinheiro da venda, comprou aquele campo.”
45 Minootssha tsiyatssis Apanll wamari kasiru anoo kamanchintspa, tárangiya. Napa: tputs comerciante pazat wazirumumchi anpaniri paxanxamaam chinarangiya. Zapan wanasirimash xanatarangiya.
45 “O reino dos céus também é como um negociante que procurava pérolas da melhor qualidade.
46 Itaru, wazirumumchi kizpur wanasir wamari kasiru anoo parangu, Ashiri niri payupi átu, yuw ichinguru xanataru anootsi paxanxarangiya. Sheeru kurikee putayaru, yuw wamari kasirangu anoo paxanxarangiya; anungaz kapung chinarangiya. Siysa ashiritamtis shingtsa Apanllush pshtumaama, tárangiya Isusu.
46 Quando descobriu uma pérola de grande valor, vendeu tudo que tinha e, com o dinheiro da venda, comprou a tal pérola.”
47 Ashiri minootssha kamanchintspa, tárangiya, yuwaa Apanll wamari kasiru yusur kuschu anootsi. Napa: kayupchipan ireetaa kungush kapeeta ashku, kayupchee zapan kawarangiya.
47 “O reino dos céus é, ainda, como uma rede de pesca que foi lançada ao mar e pegou peixes de todo tipo.
48 Kayupchipansha musamun wing' ireetaa tawateeru, kayupchee wanasirimash ipuseeru, tsumbush pshtat pshtat ashirangana. Itaru, mantsamootssha wazawash kapeet kapeet ashirangiya.
48 Quando a rede estava cheia, os pescadores a arrastaram até a praia, sentaram-se e juntaram os peixes bons em cestos, jogando fora os ruins.
49 Ashiri mazinangtsa: tsapurunas pastamaam waritakchu, Apanll waana wasundururee zangankachu, Nattu siysa tputsee ipusashinints, tákchu ashtachiya. Wasundurursha tputsee wanasiree ipusta ipusta ashkachu, ashiri kissha taachinllinaya.
49 Assim será no fim dos tempos. Os anjos virão, separarão os perversos dos justos
50 Itaru, yutaritaa tputs sumasush kapeetchiya. Anush kapung tanutantar ashchinllinaya, tárangiya Isusu.
50 e os lançarão na fornalha ardente, onde haverá choro e ranger de dentes.
51 Ashiriya, Isus tsiyatssis kamanimaam iwaparangu, iyaatssha wipunasheetsini: ¿Ichinguru yuwaa áti anoo mangoonkis? tárangiya. Iysha: Aa, mangoonaktanicha, táranginiya.
51 Vocês entendem todas essas coisas?” “Sim”, responderam eles.
52 Ashiri Isussha: Mazinangtsa: Apanllee kuk sirapuch yandarangana anoo mangoonkuch, nuwaatssha kuki mangoonkuch, Apanllush izuuru tachitamaam waritakiya. Mang' kisshaparee taachiya, tárangiya Isusu. Sheeru, natumasina iyaa tayapstamaam kasarangiya.
52 Então ele acrescentou: “Todo mestre da lei que se torna discípulo no reino dos céus é como o dono de uma casa que tira do seu tesouro verdades preciosas, tanto novas como velhas”.
53 Isus tayaspatamaam iwaparangu, waanpee watsapun yap kanungarangu amb napati átu, naatarangiya.
53 Quando Jesus terminou de contar essas parábolas, deixou aquela região
54 Yakat Násaretap naatarangiya. Kuseeramatsha, minush zari shaniyshishush tayaspatarangiya. Tputssha mazinayarusin, ¡Tamara tayapstaka! ¡Uw kuk kizpuriwa! tárangana, tsiyatssis wanasiriwa. ¿Itaru, chak uwaa tayaspataranga?
54 e voltou para Nazaré, cidade onde tinha morado. Enquanto ensinava na sinagoga, todos se admiravam e perguntavam: “De onde lhe vêm a sabedoria e o poder para realizar milagres?
55 ¿Ndush Osiyarini panguspan tputs wip? ¿Tamayshta kapung yasaka? ¿Tamayshta tputsee yaramaamtam yasaka? ¿Ndush Mariya wip? ¿Ndusha Sandeeku, Usi, Simo, Utaása ndusha zoonll?
55 Não é esse o filho do carpinteiro? Conhecemos Maria, sua mãe, e também seus irmãos, Tiago, José, Simão e Judas.
56 Wizaritam iyashtam taakanawa. ¿Ashiri tamayashta anoo ichinguru yasak? ¿Mayaamshta uwaa kuk mazinachich; watam tputseewa? táyarusin, xarayarusin,
56 Todas as suas irmãs moram aqui, entre nós. Onde ele aprendeu todas essas coisas?”.
57 Isusoo kuk kaapa nda mazinarangana. Itaru, Isussha tputsee kuk yasarangu, Tputs uru ashtariya, tárangiya. Yapiri Apanllee kuk kamanimapan xiyku amb tputs waa kuk kis mazintariya. Itaru, waanshuchpatatin waa kuk ngattariya. Ashiritampa siy nuwaa kuki ngatkitamsa, watam yaanpatataniwa; tárangiya Isusu.
57 E sentiam-se muito ofendidos. Então Jesus lhes disse: “Um profeta recebe honra em toda parte, menos em sua cidade e entre sua própria família”.
58 Ashiri tputs Isusumun mang' nda taturangsin, waanshu watsapun tputsee machin yararangiya.
58 E, por causa da incredulidade deles, realizou ali apenas uns poucos milagres.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 13, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.