Lucas 15
Apanlli Kuku (CBUNT) vs NVT
1 Minushsha zari Isusoo mazinani atusin, mang tputs Apanllee kuk mapiykana an zapan kusarangana. Gobernoo urkir yampani tputs mang kusarangitamta.
1 Cobradores de impostos e outros pecadores vinham ouvir Jesus ensinar.
2 Itaru, Parísiypanshuch tputs, mishat Móysispaniri wirkari tayaspatampani Isusoo pakeersin, ¿Tamashta Isus yutaritpata tputs ipunak? mang, tárangana.
2 Os fariseus e mestres da lei o criticavam, dizendo: “Ele se reúne com pecadores e até come com eles!”.
3 Ashiriya, Isussha tayaspataku mang, tárangiya;
3 Então Jesus lhes contou esta parábola:
4 ¿Tamaree nuw yutaritawaatstaa tputs nda istachi? mang tárangu. Apaz chinish opeejarish 100 chinukish shiya; itaru minamari tsípaku, ¿tamaycheezish shiya? Nachungatama táyarush, chineetsish ichinguru pastush kasayarush, shitungaksha. Chinish tsíparangu anungaz nachungat ashichpasha.
4 “Se um homem tiver cem ovelhas e uma delas se perder, o que acham que ele fará? Não deixará as outras noventa e nove no pasto e buscará a perdida até encontrá-la?
5 Zapshitaa pakchush, mangish kis ashichsha. Pakeerush, chipayarush, washtam wayachpasha.
5 E, quando a encontrar, ele a carregará alegremente nos ombros e a levará para casa.
6 Pangishish kuseerush, zuwanlleetsish kuruzuchsha. Kusatkatssin, shiysha zuwanlleetsish kis kamanitsha; Chini tsíparangitaa, itaru yusur yamarangina, tát ashkush, mangish kis tsiyatachpasha.
6 Quando chegar, reunirá os amigos e vizinhos e dirá: ‘Alegrem-se comigo, pois encontrei minha ovelha perdida!’.
7 Apanlleem ashikpaz ashiru atina. Mazinangtsa: Yuwamand zapan tputs wanasirina taaksin, mapiyru taaksin, Apanllee, mangeetsi yarandama nda atana anumand Apanll pakchim mang' ksachiya. Itaru, minamtaata tputs yutaritshishee izuuru kasakchu, Apanllsha shambatchiya.
7 Da mesma forma, há mais alegria no céu por causa do pecador perdido que se arrepende do que por noventa e nove justos que não precisam se arrepender.”
8 Mishat, kamanchintspa. Apaz kiz urkiree 10 payuru, itaru minam kapiyku, ¿tamacheeja? Nachungachimasima átu, nambarinaa tiruyaru, pangush kizpur nachungachiya. Tuchineeru, nachungat nachungat ashchiya.
8 “Ou suponhamos que uma mulher tenha dez moedas de prata e perca uma. Acaso não acenderá uma lâmpada, varrerá a casa inteira e procurará com cuidado até encontrá-la?
9 Yáyarishat, kizaptatin kuruzeeru, anoo kis kamanichparee; Na mapiyana. Nuw mangi kisa; watam kurikireetsi yáyanawa, táchparee kiza.
9 E, quando a encontrar, reunirá as amigas e vizinhas e dirá: ‘Alegrem-se comigo, pois encontrei a minha moeda perdida!’.
10 Apanlleem ashikpaz ashiritamta átana. Minamtaata tputs yutaritshishee izuuru kasakchu, Apanllee mangoonkachu, Apanlltam wasundurur kis shambatchinllina, mang Isus tárangiya.
10 Da mesma forma, há alegria na presença dos anjos de Deus quando um único pecador se arrepende”.
11 Minootssha tsiyatssis kamanchintspa mangeetsis p'tsimaama.
11 Jesus continuou: “Um homem tinha dois filhos.
12 Mang tputs wip tsimbun taarangiya. Shipamunachsha: Apaa, maachiritish ichinguru ipus ipus sheerush, nuwaam ntsireemi pananda; yachima mang, tárangiya. Waparsha wipaam wachinaam ashpatam panayaru, shipamuncheemsha ashpatam panarangitamta.
12 O filho mais jovem disse ao pai: ‘Quero a minha parte da herança’, e o pai dividiu seus bens entre os filhos.
13 Shipamunachsha waanaatsi maachiritaa yáyaru, kurikee putapi átu paxanxarangiya, manga. Urkiree yáyaru, xiytatama táyaru, suwarangiya. Nllitaritap kung arapi mang naatarangiya. Anush urkiree mangu kapeetarangu; kizapani taak, waampaniri taak, xiympaniri taak ashku,
13 “Alguns dias depois, o filho mais jovem arrumou suas coisas e se mudou para uma terra distante, onde desperdiçou tudo que tinha por viver de forma desregrada.
14 urkiree mangu kachingarangiya. Kachingeeru, anpurtam kizpur iwarizsha maringarangiya. Marizimun tsipamaam zandarangiya, manga.
14 Quando seu dinheiro acabou, uma grande fome se espalhou pela terra, e ele começou a passar necessidade.
15 Tsipatareema átu upaturunareema nachungayaru, upaturunarish mang ksutarangiya. Upaturunarsha: K'chireetsi maritashini; tárangu, nllursha ayu átu ksutarangiya.
15 Convenceu um fazendeiro da região a empregá-lo, e esse homem o mandou a seus campos para cuidar dos porcos.
16 Ashtaa mariz kapung maringarangu, kuch watungashee katungpi atitaa, tputssha mang pachindarangana.
16 Embora quisesse saciar a fome com as vagens dadas aos porcos, ninguém lhe dava coisa alguma.
17 Kizpur kiyung kachiyeeru, yusursha mangush itsinsaru chinarangiya. ¿Tamaycheezi? mang, tárangu. Apap muchchur nda mariz kayatkana; itaru nuwaamsha marizimun tsipakchina.
17 “Quando finalmente caiu em si, disse: ‘Até os empregados de meu pai têm comida de sobra, e eu estou aqui, morrendo de fome.
18 Watstaya. Paturunareetsi kasayaruri, Apapap kanapchima átana. Apapush kuseeruri; Apaa, nuw yutarittana, watam Apanllee kasaranginawa.
18 Vou retornar à casa de meu pai e dizer: Pai, pequei contra o céu e contra o senhor,
19 Nuw shiyaa, Apaa, paziktana. Ashtaa, m'chuchureemish ínanganda, táchima, mang, tárangiya nllura.
19 e não sou mais digno de ser chamado seu filho. Por favor, trate-me como seu empregado’.
20 Táyaru, waparip waptam kanapurangiya, manga.
20 “Então voltou para a casa de seu pai. Quando ele ainda estava longe, seu pai o viu. Cheio de compaixão, correu para o filho, o abraçou e o beijou.
21 Wipsha: Apaa, nuw yutarittana; mang, tárangu. Watam Apanllee kapung kasaranginawa. Shiyaatstam kasarangina, Apaa. Nuw shiyaa paziktana; tárangu,
21 O filho disse: ‘Pai, pequei contra o céu e contra o senhor, e não sou mais digno de ser chamado seu filho’.
22 Waparsha muchchuree kuruzeeru, Nuw kamaree kizpur wanasiri anoo yashini. Ipareemi wanasir túmartangi; mikingcha; mang tárangiya wapari. Spatoom panangi. Anich tpazungi.
22 “O pai, no entanto, disse aos servos: ‘Depressa! Tragam a melhor roupa da casa e vistam nele. Coloquem-lhe um anel no dedo e sandálias nos pés.
23 Sheerus, wakaraa yungandam pchangints. Kapung shambateeni átana; watam ipari kanapuranguwa.
23 Matem o novilho gordo. Faremos um banquete e celebraremos,
24 Iparee tsiparangind atinatana, itaru na kchitcha. Masataru taarangtaa, itaru na yusur kuseenlliya. Natunaa nuwaanshusha taachiya, mang, tárangiya waparshita. Muchchursha ayu táyarusin, pacham iwapayarusin, yararteersin, katungeersin, kis michitarangana, manga.
24 pois este meu filho estava morto e voltou à vida. Estava perdido e foi achado!’. E começaram a festejar.
25 Itaru, zoonllsha wachin waparish mazar arap mang patatarangiya. Iwapayaru, kanapeeshinu mang, tiruchzee mazinarangiya. ¿Mayaamshta michitkana? mang táyaru,
25 “Enquanto isso, o filho mais velho trabalhava no campo. Na volta para casa, ouviu música e dança,
26 muchchuree kuruzurangiya. Muchchureetssha mashirangiya; ¿Mayaama michitaksa? mang, tárangiya.
26 e perguntou a um dos servos o que estava acontecendo.
27 Muchchursha: zuwanllish kanapeeshiniya, mang tárangu. Tsipamaja; kchittanda. Ashirucha, aparish: Wakaraa pachayarus, katungkuni michiteeni, tárangu, na kis michitkini, mang tárangiya.
27 O servo respondeu: ‘Seu irmão voltou, e seu pai matou o novilho gordo, pois ele voltou são e salvo!’.
28 Itaru, zoonllsha wachin kapung tsiyantayaru, mang pshtumaam ngatarangiya.
28 “O irmão mais velho se irou e não quis entrar. O pai saiu e insistiu com o filho,
29 itaru, wipsha wachin mantsir tsiyatarangiya. ¿Wanip masach shiyaatsimari ksutarangina? Itaru, shiy nuwaam opeejaa nda panarangish; nda minamtiyam panarangsha. ¿Nuwsha wanip amikuripti michitamaam xapoorangi?
29 mas ele respondeu: ‘Todos esses anos, tenho trabalhado como um escravo para o senhor e nunca me recusei a obedecer às suas ordens. E o senhor nunca me deu nem mesmo um cabrito para eu festejar com meus amigos.
30 Itaru, iparish masatarangtaa, natsha kuseeru, ¿mayaamsha uwaam michitaksha? ¿Kurikireetsish kizamun wanipamasa kapeetarangparee? Kurikireetsish mangu itsanirangtaa, shiysha wakaraa uwaam wamin pacharangshawa. Watsta. ¿Chak ashishtap? mang, tárangiya wip wachina.
30 Mas, quando esse seu filho volta, depois de desperdiçar o seu dinheiro com prostitutas, o senhor comemora matando o novilho!’.
31 Itaru, waparsha: Maachireetsi tuchingeeruri shiyaam sirú panarangina. Ashirucha, ¿nuw tamaree shiyaam maacheetsi pachindchi? Shaantaritcha amb tátashsha.
31 “O pai lhe respondeu: ‘Meu filho, você está sempre comigo, e tudo que eu tenho é seu.
32 Itaru, zuwanlleetsish tsiparangind atinatana, itaru na kchitcha. Masataru taarangtaa, itaru na yusur kuseenlliya. ¿Tamaree nda michitchini? Ashiri, shambateeni tinatana; ngatinllpa, mang, tárangiya waparshita. Apanlleem ashikpaz ashiru mang' kischa yuwamand tputs yutaritshishee kasakchu anumanda, mang, tárangiya Isusu.
32 Mas tínhamos de comemorar este dia feliz, pois seu irmão estava morto e voltou à vida. Estava perdido e foi achado!’”.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 15, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.