João 13

Apanlli Kuku (CBUNT) vs NVT

Sair da comparação
NVT Nova Versão Transformadora
1 Isus waanaatsi iyaa tiptsireetsini kizpur chinarangiya; iyamand watsipunoo nda pachindarangiya. Waana uru wasina yasarangu, putam zari tsipamaam waritarangiya. Watam anush zari yuwaa Ijiptoo tsap shitungarana anoo uru chinaranganawa. Apanll yandamarini Isusoom tatsamoorangiya. Anumun Isus tsipayaru tsapurunasee kasayaru, Waparip kanapumaam waritarangiya wamari kasimaama.
1 Antes da festa da Páscoa, Jesus sabia que havia chegado sua hora de deixar este mundo e voltar para o Pai. Ele tinha amado seus discípulos durante seu ministério na terra, e os amou até o fim.
2 Ashirucha, Isus iyapa katungumaam shaniyarangani. Itaru, yuwaa yashing' uru mangush chinayaru, Utaásaa tamapingampaneem ínchima, tárangu, anoo Isus yasarangiya. Utaásarini watacha Simorini Iskáriyotarini wipa.
2 Estava na hora do jantar, e o diabo já havia instigado Judas, filho de Simão Iscariotes, a trair Jesus.
3 Ashiritaa, yashing' Isusoo nda kasimaam waritarangiya. Apanll Isusumun mang' taturangiya, watam waana tsipamaam zanganiranguwa; misha, Isus wamari kasiyaru, waptamta Apanllip kanapchu anoo Isus ichinguru yasarangiya.
3 Jesus sabia que o Pai lhe dera autoridade sobre todas as coisas e que viera de Deus e voltaria para Deus.
4 Isus kizpuritaa kurakamuntaa taarangu, m'chach tamapari ashiru kinarangiya. Anush katungkuni, Isus chiyzayaru, wamareetsi tuwapimashee tusheeru, chirikootssha maxarangiya.
4 Assim, levantou-se da mesa, tirou a capa e enrolou uma toalha na cintura.
5 Sheeru, kung mbandeejush zaw sheeru, anoo yáyaru, iyaatssha k'tseetsini kupata, sheeru chirikpasha tachingta, ashirangiya.
5 Depois, derramou água numa bacia e começou a lavar os pés de seus discípulos, enxugando-os com a toalha que estava em sua cintura.
6 Sheeru, Pitorootssha: Shiyaatssha kutsish kupachima, átu, Pitorsha: Isusoo, ¿tamaree shiy kurakish nuwaa kutsi kupachish? Watsta, tárangiya.
6 Quando Jesus chegou a Simão Pedro, este lhe disse: “O Senhor vai lavar os meus pés?”.
7 Isussha: Watsta tárinllpa. Shiy nda yasarish. Naturi nda mangoonkish; itaru zapshina yasachpasha, tárangiya.
7 Jesus respondeu: “Você não entende agora o que estou fazendo, mas algum dia entenderá”.
8 Pitorsha: Watsta; ayamtaati nuwaa kutsi kupacheezish shiya, ndambari, táyaru, Isussha: Ndunnaa nuw shiyaa ashkuri, ndunnaa shiyaa tachingchingtar ashkuri, nuwash nda izuuru tachitachsha; tputsireemi ndusha taachsha, tárangiya.
8 “Lavar os meus pés? De jeito nenhum!”, protestou Pedro. Jesus respondeu: “Se eu não os lavar, você não terá comunhão comigo”.
9 Pitorsha: Ashiriya, nda kutseetsimti kupachsha, Isusoo. Mucheetstamti, kuweetstamti ichumanda, táyaru,
9 Simão Pedro exclamou: “Senhor, então lave também minhas mãos e minha cabeça, e não somente os pés!”.
10 Isussha: Chiy chumakuch, minllurich nduncha. Kutsimtich ngootsush naakuch tsaruntakiya. Siy ichingurus chumamcha; minlluris nduncha. Itaru, minam tputs taariya minllurpatarta, tárangiya Isusu.
10 Jesus respondeu: “A pessoa que tomou banho completo só precisa lavar os pés para ficar totalmente limpa. E vocês estão limpos, mas nem todos”.
11 Tamapingampanee yasayaru, anoo, tárangiya Utaásarineetsi. Ashirucha, anumun, Minlluris nduncha. Itaru, minam tputs taariya minllurpata, tárangiya.
11 Pois Jesus sabia quem o trairia. Foi a isso que se referiu quando disse: “Nem todos vocês estão limpos”.
12 Ashirucha, táyaru, iyaatssha wipunasheetsini k'tsini ichinguru kuparangiya. Kupam iwapayaru, yusur tuwapimashee kamartayaru, yusur katungumaam pshiyrayarangiya. Pshiyrayaru, Isussha: ¿Ashirangi anoo kaapa mangoonkis siya? átu, iysha: Dancha, tárangini.
12 Depois de lavar os pés deles, Jesus vestiu a capa novamente, retornou a seu lugar e perguntou: “Vocês entendem o que fiz?
13 Isussha: Siy nuwaa mayistoroo átssa; siy kurakaam yásamaksa nuwaatsi, tárangu. ¿Nitaati nuw m'chachoozi? Ashiritaati, nuw siyaa kutsis kuparangina.
13 Vocês me chamam ‘Mestre’ e ‘Senhor’, e têm razão, porque eu sou.
14 Ashirucha, nuw kuraktaati, mayistorutaati, ashiritaati m'chachpaz ashiruri kinarangina. Ashiri siysa ambtam shingtamtsa; saanpata istangtsa Apanllee mangoonamaama.
14 E uma vez que eu, seu Senhor e Mestre, lavei seus pés, vocês devem lavar os pés uns dos outros.
15 Nuw siyaa wanasiri yaspatakina; ashiriya nuwash tchitangasindama.
15 Eu lhes dei um exemplo a ser seguido. Façam como eu fiz a vocês.
16 Nuwaa kuki kaapa mazinangtsa; niri chinangtsa. ¿Nitaati m'chach upaturunarineetsini kasikeeja? nda. Kurak tputsee kamachtaku, ¿nitaati waa kuk kapeetamaam waritareeja? nduni.
16 Eu lhes digo a verdade: o escravo não é maior que o seu senhor, nem o mensageiro é mais importante que aquele que o envia.
17 Ashiriya, na nuwaa kuki mazinayarus, izuuru payungtsa. Ashkinaareesa, urutari kis taatssa.
17 Agora que vocês sabem estas coisas, serão felizes se as praticarem.”
18 Itaru, nuw siyaa nda ichinguroom áti, watam tputs nish yutarit taaruwa. Siyaa wanasirimsheem ipusarangina. Wanasirimshee tputs yasaktana. Yutaritamashee tputs natstaktamana. Apari kuk watam atuwa;
18 “Não digo estas coisas a todos vocês; conheço os que escolhi. Mas isto cumpre as Escrituras que dizem: ‘Aquele que come do meu alimento voltou-se contra mim’.
19 Naturi siyaa wasina kamankina, nduma yutaritshish tushiychu. Ashkachu, siy nuwaa; Ma, zurarangcha; Isus Apanllcha Wipa; Apanlliritcha, tátssa nuwaatsiya.
19 Eu lhes digo isso de antemão, para que, quando acontecer, vocês creiam que eu sou aquele de quem falam as Escrituras.
20 Mazinangtsa; nuwaa kuki mbizarintspa; Nuw siyaa zangankuri, tputssha siyaa kis chinakinaari, nuwaatstam kis chinakiya, watam nuw zanganiranginawa. Tputs nuwaa kis chinaku, Apapaatstam kis chinakiya, watam Apap nuwaa zanganiranguwa; tárangiya Isusu.
20 Eu lhes digo a verdade: quem recebe aquele que envio recebe a mim, e quem recebe a mim recebe o Pai, que me enviou”.
21 Ántarangu, anamunsha sheeru, mang' kizpur mantsarangiya. Mang' mantsatsaw ashku, iyaatssha wazareetsirisha: Itsinsaru siyaa kamanchintspa, tárangiya. Nish tamapingampan minam taarcha; yuw nuwaa tamapingachu anu, tárangiya Isusu.
21 Então Jesus sentiu profunda angústia e exclamou: “Eu lhes digo a verdade: um de vocês vai me trair!”.
22 Iysha yaanpatatini nap nap ashkuni, natstamaam pinasarangini. Mangishini chinakuni, ¿Chakaatsta át? ¿Chakshta tamapingach? tárangtanicha.
22 Os discípulos olharam uns para os outros, sem saber a quem ele se referia.
23 Anush pshiyrarutaruni, katungkuni, nuw Isusunungiri mangunung pshiyrayarangina, watam Isus nuwaa kizpur chinaranguwa.
23 O discípulo a quem Jesus amava ocupava o lugar ao lado dele à mesa.
24 Ashirucha, Isusunungiri pshiyraruri, Pitorsha uwpat tusum tusum ashku, nduntaa tsiyatku, nuwaa, tárangiya; Isusoo mashangi shiya. ¿Chakaatssha átsha? tángi; tárangiya.
24 Simão Pedro lhe fez um sinal para que perguntasse a quem Jesus se referia.
25 Ashiriya, nuwsha Isusumunari kandaneeruri, kazamburangina. ¿Chakaatssha shiy átsha, Isusoo? táranguri,
25 Então o discípulo se inclinou para Jesus e perguntou: “Senhor, quem é?”.
26 Isussha; Katungats masamurush pshtayaruri, tputseem panachima. An watacha yuw tputs nuwaa tamapingachu anu, tárangiya. Táyaru, pangaa yáyaru, masamurush pshtayaru, Utaásarineemsha Simorini wip panarangiya.
26 Jesus respondeu: “É aquele a quem eu der o pedaço de pão que molhei na tigela”. E, depois de molhar o pedaço de pão, deu-o a Judas, filho de Simão Iscariotes.
27 Ashiriya, Isus panayaru, Utaásarinsha yáyaru, katungarangiya. Katungeeru, anumunsha Yashing' Utaásarinshini izuuru pshturangiya. Sheeru, Isussha: Utaásaa, yuw mangishish chinakish anuri shingcha; zapshtarinllpa; tárangiya.
27 Quando Judas comeu o pão, Satanás entrou nele. Então Jesus lhe disse: “O que você vai fazer, faça logo”.
28 Iysha anoo mangoonamaam pinasarangtanicha. Tárangu anoo iy yasarangeezini.
28 Nenhum dos outros à mesa entendeu o que Jesus quis dizer.
29 Utaásarin kurikee ksutarangu, Isus kamachtarangu, Katungats shambatshisheem pxanxashini; Isus tárangparee, tárangtanicha. Nduntaati ashiru, Kurik pukireem panashini; tárangparee yaanitari mangishini chinakuni, táranginiya.
29 Como Judas era o tesoureiro, alguns imaginaram que Jesus tinha mandado que ele comprasse o necessário para a festa ou desse algum dinheiro aos pobres.
30 Ashiriya, Utaásarinsha pangaa katungeeru, musásiritam shitungarangiya. Tunimush psaan shitungarangiya.
30 Judas saiu depressa, e era noite.
31 Utaásarin shitungaramchu, Isus iyaa, tárangiya; Nuw tputseem kinaranguri, nish tsapush kusarangtana. Kamungshisheem tputseem wayapi turi kusarangtana. Natsha nimunuri tputs nuwaa yasachinllinaya; nuwaa chinachinllinaya. Sheersin, Apapaatssha nuwamun chinachinllinaya.
31 Assim que Judas saiu, Jesus disse: “Chegou a hora de o Filho do Homem ser glorificado e, por causa dele, Deus será glorificado.
32 Anumun Apanll nuwaa kizpur kurakaam ínchiya. Musásiri ashchiya; zapshtacheeja, ndambaree.
32 Uma vez que Deus recebe glória por causa do Filho, ele dará ao Filho sua glória, de uma vez por todas.
33 Ashkachu, naachima; musásiritam kazuruchima. Nuw siyaa kizpur chinakina. Ashiriya, naakchuri, siy nuwangaz kizpuritam zandatssa. Itaru, yap naachi amb siy naamaam pinasaksa. Sirú siyaa kurakareetsis anoo, tárangitamti, natsha siyaatstam atina.
33 Meus filhos, estarei com vocês apenas mais um pouco. E, como eu disse aos líderes judeus, vocês me procurarão, mas não poderão ir para onde eu vou.
34 Ashiri naachima. Naturi siyaa waneekuri, nuwaa kuki kaneeschi payungtsa; saanpata chinangtsa tina; natsashish watsisshaparee. Napa nuw siyaa chinamamari chinakina. Nuwaa ashiritam siysa saanpata chinamamaritam chinangtsa.
34 Por isso, agora eu lhes dou um novo mandamento: Amem uns aos outros. Assim como eu os amei, vocês devem amar uns aos outros.
35 Ashkinaareesa, tputs siyaa: Pa, watacha Isus tiptsiriya, táchapsinaya siyaatsi. Siyaa itsinsaru yasachinllinpa. Ashiri yuwari waneerangi anuri payungtsa; tárangiya Isusu.
35 Seu amor uns pelos outros provará ao mundo que são meus discípulos”.
36 Tárangu, Pitorsha: Isusoo, ¿Yapsha naamachsha? átu, Isussha: Yap naachi amb shiy nuwash tachitamaam pinasaksha, Pitoroo. Itaru, zapshina nuwash tachitachpasha, tárangiya.
36 Simão Pedro perguntou: “Para onde o Senhor vai?”. Jesus respondeu: “Para onde vou vocês não podem ir agora, mas me seguirão mais tarde”.
37 Pitorsha: ¿Mayamunshta naturi xarachich? Nuwaam xarashish wanindaja. Shiy kaminish tsipatseetstaa nda puniki; tsipaneetstaati pachindkeezi, tárangiya.
37 “Senhor, por que não posso ir agora?”, perguntou ele. “Estou disposto a morrer pelo senhor.”
38 Isussha: ¿Kaapa zurkush átish, Pitoroo? Nuw shiyaa yasaktana, tárangu. Mazinangcha; na ini ndatuma ktash yusaru, shiysha tputsee; Nuw Isusoo yasareezi, táchsha. Tuchip tayusichush, anush tarasichparee, Isus tárangiya Pitorootsi.
38 “Morrer por mim?”, disse Jesus. “Eu lhe digo a verdade, Pedro: antes que o galo cante, você me negará três vezes.”

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar João 13, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.