João 10
Apanlli Kuku (CBUNT) vs VC
1 Itaru, nuwaa kuki kaapa mazinangtsa, tárangiya Isusu. Tputs opeejaa shuchipi átu wachunung pshtumaam nda zandkiya; mangu tandapunuzimun iwaz káreeru, pshtukiya. An tputs washchirtanda.
1 Em verdade, em verdade vos digo: quem não entra pela porta no aprisco das ovelhas, mas sobe por outra parte, é ladrão e salteador.
2 Itaru, opeeja chinumpani, opeeja amuyarini chinuzpan uru wachunungiri pshtukiya.
2 Mas quem entra pela porta é o pastor das ovelhas.
3 Pshtupi tákchu, ksutamapansha tawatchiya. Chinuzpansha pshtuyaru, waanaatsi opeejarineetsi suraa kuruz kuruz ashchiya.
3 A este o porteiro abre, e as ovelhas ouvem a sua voz. Ele chama as ovelhas pelo nome e as conduz à pastagem.
4 Opeejsha wits mazinayarusin, chinuzpanush tachitatangatanll ashkanaya. Chinuzpansha machtayaru, yamazayaru, pastup machkiya kis katungumaama.
4 Depois de conduzir todas as suas ovelhas para fora, vai adiante delas; e as ovelhas seguem-no, pois lhe conhecem a voz.
5 Tputsee piyartachee nda mazinakana; izuuru ngatkana. Piyartachee tputs kapung punirusin, mangu suwasuwatanganll ashkanaya. Piyartachee kuk nda mangoonkana. Nuw tputsiri ashikpaz uru ashtachinllinaya, tárangiya Isusu.
5 Mas não seguem o estranho; antes fogem dele, porque não conhecem a voz dos estranhos.
6 Tárangu, anoo k'kuz pindanaru kamaneeru, itaru tputstisin mangoonamaam pinasarangana.
6 Jesus disse-lhes essa parábola, mas não entendiam do que ele queria falar.
7 Ashiriya, Isus yusur tayaspataku, tárangiya; Nuwaa kuki kaapa mazinangtsa. Nuwamari wach yapshtumapanpaz ashiru taarina Apanllshu.
7 Jesus tornou a dizer-lhes: Em verdade, em verdade vos digo: eu sou a porta das ovelhas.
8 — ausente —
8 Todos quantos vieram antes de mim foram ladrões e salteadores, mas as ovelhas não os ouviram.
9 — ausente —
9 Eu sou a porta. Se alguém entrar por mim será salvo; tanto entrará como sairá e encontrará pastagem.
10 Itaru, ngichimapan tputs yutaritcha. Shuchimaamari chinakana; pachamamari chinakana; kachingamamari zandkana. Itaru, nuwsha taarashee urutamash payupana aturi, kusarangtana. Apanllush kis taapana aturi istamamari chinakina.
10 O ladrão não vem senão para furtar, matar e destruir. Eu vim para que as ovelhas tenham vida e para que a tenham em abundância.
11 Napa: nuw chinuzpan tputs urkar tamapari ashiru taakina. Tputsireetsi istapi aturi, tsipaneetstaati pachindcheezi, ndambaree. Tputsireemi tsipachima.
11 Eu sou o bom pastor. O bom pastor expõe a sua vida pelas ovelhas.
12 Itaru, siy tputs chinuzpan muchchur tamapari ashirus kurikingazimari chinayarus tarawaztaksa. Yutaritshish tushiyku, ngutis punikpaz, misha suwakpaz ashkus nda tapachindaksa. Apanll tiptsiri yutaritshishish pshtukchu, uwshtisin kiyung kachiykana.
12 O mercenário, porém, que não é pastor, a quem não pertencem as ovelhas, quando vê que o lobo vem vindo, abandona as ovelhas e foge; o lobo rouba e dispersa as ovelhas.
13 Ashiritaa, siy istamaam nda chinaksa, watam kurikingazimari chinaksawa.
13 O mercenário, porém, foge, porque é mercenário e não se importa com as ovelhas.
14 — ausente —
14 Eu sou o bom pastor. Conheço as minhas ovelhas e as minhas ovelhas conhecem a mim,
15 — ausente —
15 como meu Pai me conhece e eu conheço o Pai. Dou a minha vida pelas minhas ovelhas.
16 Ashkachuri, tputsiri zapan taachiya. Nuw nllitaritaatstaa arapcheetstaa tputs tputsireemi ínachima. Uwshtisin nuwaa kuki mazinachtampasinaya. Ashkachu, tputsiri washunand minamaritpaz ashiru taachinllinaya. Nuwaantarisha ksutchima.
16 Tenho ainda outras ovelhas que não são deste aprisco. Preciso conduzi-las também, e ouvirão a minha voz e haverá um só rebanho e um só pastor.
17 Apap nuwaa kizpur chinakiya, watam waa kuk uru payukinawa. Ashiriya, nuwsha tputsireemi tsipachima. Tsipayaritaati, yusur támeeruri, taachina.
17 O Pai me ama, porque dou a minha vida para a retomar.
18 Saana zandkus nuwaa pachacheezis, ndambari. Itaru, nuwaana zandkuri, tputsireemi tsipayaruri, yusur támchima. Nuwaana ashimaam xapcheezi, ndambari. Ashimaam waritakina, watam Apap nuwaa kamachtaranguwa; tárangiya Isusu.
18 Ninguém a tira de mim, mas eu a dou de mim mesmo e tenho o poder de a dar, como tenho o poder de a reassumir. Tal é a ordem que recebi de meu Pai.
19 Naayaranlluni, anumunsha Utaáshuch kurak yusur waanishtisin kuzizimunsha nambaptangat mang ashirangana; mangooz nda minamari chinaranganaya.
19 A propósito dessas palavras, originou-se nova divisão entre os judeus.
20 Ashpatam mang, tárangana; Isus miroosinlltayaparee; Yashingparee. Watsta; waani ántapa, mang, táranganaya.
20 Muitos deles diziam: Ele está possuído do demônio. Ele delira. Por que o escutais vós?
21 Ashpatamsha: ¿Nitaati miroosinlltayaruch, anoo tsiyatarich? nda. Itaru, uw kuk kizpurcha, watam wach mchusaatstaa yararanguwa, mang, tárangana.
21 Outros diziam: Estas palavras não são de quem está endemoninhado. Acaso pode o demônio abrir os olhos a um cego?
22 Minush zari iy Utaáshuchini shambatshisheem yusur shaniyarangtanicha Irusarinshu. Isus anshutam yusur pshturangiya. Diciembresh tsupi uru shaniytariniya. Apanllee pang' pangurangini anoom shambatshisheem itupshingamaam anush shaniyaranganiya.
22 Celebrava-se em Jerusalém a festa da Dedicação. Era inverno.
23 Ashirucha, Isus anush pshturangiya. Ningich watandaramaa kapung kapamummaa Salomona sirú yásamaranginiya.
23 Jesus passeava no templo, no pórtico de Salomão.
24 Ashiri Isus anush xiytu, iysha kurakarini Isusoo iturpiranganaya. Tuxiykeerusin, ¿Mayaamsha iyaa nda wazareetsiri kamaniksha? tárangana. Apanll tputsee waana ipusamarini iyaam istamaam zanganchiya. Kamapa shiy anneesha ashiru, ¿tamamshasha tputsish shiya? tárangana kuraka.
24 Os judeus rodearam-no e perguntaram-lhe: Até quando nos deixarás na incerteza? Se tu és o Cristo, dize-nos claramente.
25 Isussha: ¿Wanipa nuw siyaa itsinsaru kamanirangi? Ashiritaa nuwaa nda mangoonaksa; ngataksa, tárangu. Nuw Apapamun wizpuririni tputsee yararangi anumun nuwaa yasamaam waritarangiya.
25 Jesus respondeu-lhes : Eu vo-lo digo, mas não credes. As obras que faço em nome de meu Pai, estas dão testemunho de mim.
26 Anumun waritartaa, itaru siy nuwaa nda mangoonaksa; nuwaa ngataksa, watam nuw siyaa nda tputsirinawa.
26 Entretanto, não credes, porque não sois das minhas ovelhas.
27 Itaru, tputsiri nuwaanaatstamari kuki mazinakanaya. Mazinayarusin, nuwash tachitkanaya. Nuwaa yasakanaya; nuwaya tputsireetsi yasaktamana.
27 As minhas ovelhas ouvem a minha voz, eu as conheço e elas me seguem.
28 Nuwsha taarashee urutamashee panakina; ayamtaati kanatsipchazinllinaja, ndambaree. Nuw kizpur istakuri, ¿chakaja nuwaa itutsich? Urutamari ksutchima.
28 Eu llhes dou a vida eterna; elas jamais hão de perecer, e ninguém as roubará de minha mão.
29 Apap tputsireemi wayarangiya. Nuw tputsiri tsapurunasshuchee ichinguru kasikanaya. Apapaa itutsimaam wanindtamtaja.
29 Meu Pai, que mas deu, é maior do que todos; e ninguém as pode arrebatar da mão de meu Pai.
30 Ashirucha, nuw Aparpatich tatsamooriniya, tárangiya Isusu.
30 Eu e o Pai somos um.
31 Isus tárangu, kuraksha tsiyantayarusin, yusursha Isusoo pachayani atusin, patumbchee yarangana.
31 Os judeus pegaram pela segunda vez em pedras para o apedejar.
32 Itaru, Isussha: ¿Mayaamsha nuwaa pachamaam zandaksa? Apapat wizpuririni tputsee zapan istarangina. ¿Mayamand nuwaa pachapani átssa? tárangiya Isusu.
32 Disse-lhes Jesus: Tenho-vos mostrado muitas obras boas da parte de meu Pai. Por qual dessas obras me apedrejais?
33 Kuraksha: ¿Antaati yuwamand wanasiri istarangish anumand pachakeezini? nda. Yuwamand: Nuw Aparpatich tatsamootana, átish anumand shiyaa pachamaam zandkiniya. ¿Mayaamsha tputstaatish shaanaatsi Apanlleem ínaksha? Apanllee yutaritam ínaksha shiya, tárangana.
33 Os judeus responderam-lhe: Não é por causa de alguma boa obra que te queremos apedrejar, mas por uma blasfêmia, porque, sendo homem, te fazes Deus.
34 Isussha: ¿Antaati apanllputseem nuwaanaatsi ínaki? nda; watam Apanll waanaatsi tamapari ashiru chiyaa ínakuwa. Apanll yandamarini watam atuwa; Siy nuw tamapari ashirus taaksa, tárangiya Apanlli iyaatsi.
34 Replicou-lhes Jesus: Não está escrito na vossa lei: Eu disse: Vós sois deuses {Sl 81,6}?
35 Ashiriya, ¿watam Apanllee kuk wandaritam payukinawa? Apanll yandamarini urutari taariya; nda pakchiyam mantsiriya. Sirútama zitaminarineetsis anoo kamaneeru, tuyandarangiya. Kirak zurumaricha yandama atiniya; pastamaam nduncha.
35 Se a lei chama deuses àqueles a quem a palavra de Deus foi dirigida {ora, a Escritura não pode ser desprezada},
36 Ashiriya, watam Apap nuwaa waana kamachtayaru, ningeem tsapurunas zanganiranguwa. Zanganeeru, nuw tputseem kinarangina. Ashirucha, nuw ashkashina. Ashiri nuw Apanlltana Wipi, táranguri, itaru nuw nuwaanaatsi apanllputseem ínacheezi, ndambaree.
36 como acusais de blasfemo aquele a quem o Pai santificou e enviou ao mundo, porque eu disse: Sou o Filho de Deus?
37 Mishat, Apapaa kuk ndunnaa payukuri, ¿ashiri tamaree Apapamun wizpuririni tputsee istachi? Ashkinaareena ashiru, misisina nuwaa ngatamaam waritakiya.
37 Se eu não faço as obras de meu Pai, não me creiais.
38 Itaru, watam Apapamun wizpuririni tputsee istaranginawa. ¿Mayaamsha anoo nda mangoonaksa? Nduntaatiya nuwamun mangis tatkus, ashiri ¿mayaamsha yararangi anumun nda mangis tatuksa? ¿Washa nda kachis parangis? Ashiriya, anuri chinangtsa. Yuwamun yarki anumun mangis tatkinaareesa, nuwaa yasachpasa. Anushparee nuwaa: Zuraktishcha; Aparpatich tatsamootishcha shiya, nuwaa tátssa, tárangiya Isusu.
38 Mas se as faço, e se não quiserdes crer em mim, crede nas minhas obras, para que saibais e reconheçais que o Pai está em mim e eu no Pai.
39 Táyaru, kuraksha yusur putayaruni tumaneeni táyarusin, Isussha shitungta naanata sheeranll ashirangiya.
39 Procuraram então prendê-lo, mas ele se esquivou das suas mãos.
40 Naayaranllu, yusur iyapa ipunuruni kungup Ortagap naatarangani; kungoo kítaranganiya. Yap apuchirini sirútama tputsee ichumarangu amb kusaranganiya. Anush kapung taaranganiya.
40 Ele se retirou novamente para além do Jordão, para o lugar onde João começara a batizar, e lá permaneceu.
41 Anush taaruni, tputssha zapanin Isusungaz kusarangana. Waanpatatin tsiyatkusin, Wangarini nduntaa wanguyaa yararangu, itsinsaru kamanirangiya; ngichirangeeja, tárangana. Wangarini Isusoo kamanirangu an kuk ichinguru tatsameenlliya.
41 Muitos foram a ele e diziam: João não fez milagre algum,
42 Ashiriya, Isus zurakcha Apanllcha Ipusamarini, táyarusin, zapan mangoonarangana Isusootsi.
42 mas tudo o que João falou deste homem era verdade. E muitos acreditaram nele.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar João 10, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.