Gênesis 2

Apanlli Kuku (CBUNT) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Ashiriya, na yuwaa Apanlli tinamaa iwatsparangu anootsi kamaneena.
1 Assim terminou a criação do céu, e da terra, e de tudo o que há neles.
2 Tinamaa iwatsparamchu, arangich tsimbun matayaru zar tatsamooramchu anush Apanll kanusarangiya.
2 No sétimo dia Deus acabou de fazer todas as coisas e descansou de todo o trabalho que havia feito.
3 Ashiriya, Apanll tárangiya; Zar arangich tsimbun matayaru maats tatsamkachu anush kanusish urutamari taachpa, watam anush nuw kanusaranginawa, tárangiya Apanlli.
3 Então abençoou o sétimo dia e o separou como um dia sagrado, pois nesse dia ele acabou de fazer todas as coisas e descansou.
4 Apanlli kanindaa misha tsapootstam tinarangiya.
4 E foi assim que o céu e a terra foram criados. Quando o
5 Anpur mzats ndunarimuncha, mishat tatsumshishtam ndunarimunatamcha, watam tputs tarawaztamaam ndunarimunatamtawa, sin ndunarimuntamta. Nda sinatariya.
5 não haviam brotado nem capim nem plantas, pois o Senhor ainda não tinha mandado chuvas, e não havia ninguém para cultivar a terra.
6 Anpur Apanll msas ashiru zanganirangiya.
6 Mas da terra saía uma corrente de água que regava o chão.
7 Ashiriya, Apanllsha tsapupa tputseem tinarangiya. Tsapupa wayapur tinaramchu, mang shipashsha tapus ashirangiya. Ashkachu, taarashee panarangu, tputseemsha kamuzaamsha kinarangiya.
7 Então, do pó da terra, o Senhor formou o ser humano . O Senhor soprou no nariz dele uma respiração de vida, e assim ele se tornou um ser vivo.
8 Tinaramchu, anumunsha, yap zar yaku amb Edengap arangeema, Apanll tipuranlliz mzatseem ashiru wanasireew wayarangu, anushsha tputsee wayarangiya.
8 Depois o Senhor Deus plantou um jardim na região do Éden, no Leste, e ali pôs o ser humano que ele havia formado.
9 Mzatsushshat kizpur wanasireew tatsumim wanus zapan katungamaam taarangitamta. Anushshat Apanll mzats apusanand tsimbun yasin tatsumirangiya. Min tatsumim kizpur wanasirimshi. Tputsich anoo wanus katungkachuch, urutamari taachinllinaya. Minungichichsha tatsumim wayarangitamta. Tputsich katungkachuch, chínash wanasirimshee yasachchee, mishat yutaritamashee yasachtamchee.
9 O Senhor fez com que ali crescessem árvores lindas de todos os tipos, que davam frutas boas de se comer. No meio do jardim ficava a árvore que dá vida e também a árvore que dá o conhecimento do bem e do mal.
10 Anushsha Edenganung kung naantar ashirangiya. Arangeemsha muchup ipunpunar kung pzeenarangiya.
10 No Éden nascia um rio que regava o jardim e que, saindo dali, se dividia, formando quatro rios.
11 Kung Pisonga, misha kung Guiyona, misha kung Tigirisa, misha kung Eufratisa, aship kung pzeenaru taarangiya.
11 O primeiro é o Pisom, que rodeia a região de Havilá, onde há ouro.
12 misha patumbich kurakurtangatu, misha yasin kzammashi antam, aship maachi kungup much taarangiya.
12 O ouro dessa região é puro, e ali também há um perfume raro e pedras preciosas.
13 Mishat, arangeem kung tsimbunarini sur Guiyona tushaparangitamta. Muchup tsap sur Kusa taarangiya.
13 O segundo rio se chama Giom; ele dá volta por toda a região de Cuche.
14 Anumunshat, arangeemsha kung tuchparini sur Tigirisa tushaparangitamta. Yapeem zar yaku ambeem tsap sur Asiriya taarangiya.
14 O terceiro rio é o Tigre, que passa a leste da Assíria. E o quarto rio é o Eufrates.
15 Ashiriya, Apanllsha kamuzaa mzatsish Edengash wayarangiya. Shiy mzats ksutangcha, tárangiya.
15 Então o Senhor Deus pôs o homem no jardim do Éden, para cuidar dele e nele fazer plantações.
16 Itaru waneeyaru: Ichingaru wanus shiy zandkush ktungangcha, tárangiya.
16 E o Senhor deu ao homem a seguinte ordem: — Você pode comer as frutas de qualquer árvore do jardim,
17 Itaru, mzatsish apusanand tatsumim taaru anoo wanusi ktunginllpa. An tsipatsimashtanda. Anoo katungkachinaareesha, urutamari tsipiptatsha, tárangiya Apanlli.
17 menos da árvore que dá o conhecimento do bem e do mal. Não coma a fruta dessa árvore; pois, no dia em que você a comer, certamente morrerá.
18 Anumunsha, Apanll; Kamuz waani minum taaku pinasakcha. Ashiriya, nimun wipunasheem tinachima. Ashkachuri, waanpatatin uru kis ipunkusin taachinllinaya, tárangiya.
18 Depois o Senhor disse: — Não é bom que o homem viva sozinho. Vou fazer para ele alguém que o ajude como se fosse a sua outra metade.
19 Apanllshat ichingaru tinarangiya; manginshucheetstam, mishat purangtaru anootstam ichingaru tsapuptari tinarangiya. Sheeru, kamuzaatsshat tárangiya; Shiyshat ashpari maacheetsi suroom ísamangcha, tárangiya. Táyaru, tputssha anooritam maacheetsi ichingaru suroo ísamarangiya. Ashirucha, natpur anooritam iyshat suroo tssurtakuni taakaniya.
19 Depois que o Senhor Deus formou da terra todos os animais selvagens e todas as aves, ele os levou ao homem para que pusesse nome neles. E eles ficaram com o nome que o homem lhes deu.
20 Tputssha zamzee, chinuzee, maachee kayustaneew, manginshucheew, kpurangamsheew, kayupcheew, ashpa anoo ichingaru ísamarangiya. Zamiz waani minamtawari sur taachinllinpa, tárangiya. Itaru, kamuzaamsha wipunasheem wand ndunarimuna.
20 Ele pôs nomes nas aves e em todos os animais domésticos e selvagens. Mas para Adão não se achava uma ajudadora que fosse como a sua outra metade.
21 Ashiriya, Apanllsha kamuzaa tumachirtarangiya. Tputsshat kizpur maramchu, anush Apanllshat tputsee watandaram iwachirangiya. Watandaramaa iwacheeru, kararamchu anoo yusursha waanchichitam wanuts yáyaru, tapatstarangiya.
21 Então o Senhor Deus fez com que o homem caísse num sono profundo. Enquanto ele dormia, Deus tirou uma das suas costelas e fechou a carne naquele lugar.
22 Yuwshat kamuzaa watandaram yarangu anootsshat kizaamshat tinarangiya. Ashiramchu, anush kamuzsha támarangiya. Apanllshat, Neewa, shiyaam ipunshish, tárangiya.
22 Dessa costela o Senhor formou uma mulher e a levou ao homem.
23 Kamuzshat kizpur mangu ksarangiya. ¡Kizpurcha wanasiriya! Nuwaana nutsi tamapari ashiritamta, watam nuwaantatam nutsinawa, mishat watam nuwaantatam napurinawa. Ashiriya, nee kizaa, Izanllchee, táchshaparina, watam nuwash shitungaranguwa, mang kamuz tárangiya.
23 Então o homem disse: “Agora sim! Esta é carne da minha carne e osso dos meus ossos. Ela será chamada de ‘mulher’ porque Deus a tirou do homem .”
24 Apanllsha tputsee tárangu: Ashiriya, tputssha kamuz uruta waparee, wanireetstam kasayaru, izuuru wizanllpatamarisha minumaripaz nutsas ashirusin taachinllinaya, tárangiya Apanlli.
24 É por isso que o homem deixa o seu pai e a sua mãe para se unir com a sua mulher, e os dois se tornam uma só pessoa.
25 Ashiriya, tsimbunartisin zapeersin taaranganaya. Itaru, yuwaa zapeerangana anoo pakchiyam nda tácharangusin, yasarangazinllinaja, izuuru mapiyrsin taaranganaya.
25 Tanto o homem como a sua mulher estavam nus, mas não sentiam vergonha.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Gênesis 2, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.