Gênesis 29
Apanlli Kuku (CBUNT) vs NAA
1 Akoparin naayaranllu, yapsha zar yaku amb tsap kusarangiya.
1 Jacó se pôs a caminho e foi à terra do povo do Oriente.
2 Tsap puripuritaru anush kungsha pos wakar waashini taaru parangiya. Anushsha tuchip tputs chinuzpan chinuritam, chinuritam ashirusin, tuchip wanir ishinaranganaya. Anushsha posoo wachoo patumbichpa kayakpa shtandam kasarangana. Ashirucha, posoo minumtanaarich wachoo tawateeruch, kungoo waamaam pinasamuna.
2 Olhou, e eis um poço no campo e três rebanhos de ovelhas deitados junto dele, porque daquele poço davam de beber aos rebanhos. E havia uma grande pedra que tapava a boca do poço.
3 Opeejaam yásimaam zandkatssin, ashparitssin ksutamapan washunand mapuyarusin, tawateersin, opeejaam yásiranganaya. Sheersin, opeejaam yásim iwatsparmatssin, yusursha washtam wachoo shtandayarusin, kasataranaya.
3 Ajuntavam-se ali todos os rebanhos, os pastores removiam a pedra da boca do poço, davam de beber às ovelhas e tornavam a colocá-la no seu devido lugar.
4 Ashiriya, Akopsha yap chinuzpan ksutamapan shaneerana amb iriptaranllu, kuseeru, Zuwaa, ¿yapsha in tsap shanee ashtarsa? tárangiya. Uwshtisin, In tsap Jarancha, táranganaya.
4 Jacó perguntou aos pastores: — De onde são vocês, meus irmãos? Responderam: — Somos de Harã.
5 Akopsha yusur masharangiya. Zuwaa, siy ichee Labanaa paktaatis, Nahorarinee wachinllinu, tárangu, uwshtisin, Aája, paktanicha, táranganaya.
5 Perguntou-lhes: — Vocês conhecem Labão, filho de Naor? Responderam: — Conhecemos.
6 Tárangusin, Akopsha, ¿Tamaru zipari taaka? ¿Matambish? ¿Kas yutakeezuwa? tárangiya. Uwshtisin: Nduni zuwaa. Matambishtanda taaku. Wipsha Rakel nishutamtanda. Anuwa, piy opeejarinpatini naanllina, táranganaya.
6 Jacó perguntou ainda: — Ele vai bem? Eles responderam: — Sim, vai bem. Olhe! Raquel, a filha dele, vem vindo aí com as ovelhas.
7 Ashiriya, Akopsha apinll mashamashtar ashirangiya. ¿Tamara nda naturi posoreetsis tawatamaam waritak? watam naturitana zar yuwaritawa. Annaapari tawateerus, chineemis opeejareemis yásim iwaparamchus, martamamaamsha machitssa. Watam naturitana zar watandpunish tapshtumaam pishtarimanda, tárangiya.
7 Então Jacó disse: — É ainda pleno dia, não é tempo de recolher os rebanhos. Deem de beber às ovelhas e vão apascentá-las.
8 Itaru uwshtisin: Nda, zuwaa. Wandari zar pishtariya yásimaama, watam iy uru kutakaniya ichingaruni chinuzpanni. Ashparitani kusataramchuni, ancha washunand yapandaychuni, kungoo tawateechuni, chineemani yáskini, táranganaya.
8 Mas eles responderam: — Não podemos, enquanto não se ajuntarem todos os rebanhos, seja removida a pedra da boca do poço e demos de beber às ovelhas.
9 Akop yuwaa tsiyatkusin, ántarana anoo Rakelsha káyashinu, chinpat washunand shurangakatan ashiranganaya. Ansha Rakel anshutam wapar opeejarini ksutku taarangiya. Ashirucha, anush kuseeramchu,
9 Enquanto Jacó ainda falava, chegou Raquel com as ovelhas de seu pai, porque era pastora.
10 Akopsha waziparee Labanaa chin opeeja parangu, uwshat posoo mikeeru patumbchee tawatarangiya. Tawateeru, opeejaam yásirangiya.
10 Quando Jacó viu Raquel, filha de Labão, irmão de sua mãe, e as ovelhas de Labão, aproximou-se, removeu a pedra da boca do poço e deu de beber ao rebanho de Labão, irmão de sua mãe.
11 Yásiramchu, Rakelaatssha pachipeeru, ishambarangiya. Sheeru, tanurangiya.
11 Feito isso, Jacó beijou Raquel e, erguendo a voz, chorou.
12 Akopsha waanaatsi kamanirangiya. Nuw Rebektana wipi, Laban wizari. Nuw Labanaa zipartana, tárangiya. Ashirucha, Rakelsha anoo mazinarangu, waparee kamaniti átu, iripurangiya. Waparee ashpari kamanirangiya.
12 Então Jacó contou a Raquel que ele era parente de seu pai, pois era filho de Rebeca. Ela correu e o comunicou a seu pai.
13 Ashiriya, Labansha anoo mazinarangu, ¿Tamaa nuwaanaati izari wipa? átu, káyaranllu, pusap iriptaranllu, chamayangarangiya. Ansha wizaree wip paranllu, paxaneeru ishambarangiya. Sheeru, Pzaya. Nuwap pangi naayani, táyaru, pangupsha machirangiya. Akopsha anush waziparish pang' kuseeru,
13 Quando Labão ouviu as novas de Jacó, filho de sua irmã, correu ao encontro dele, abraçou-o, beijou-o e o levou para casa. E Jacó contou a Labão tudo o que havia acontecido.
14 Labansha, Nuw zuwaa, shiyapa kapunguritanda maachiritani, watam shiyaa nuwaana izari wipawa, tárangiya.
14 Então Labão disse: — De fato, você é meu osso e minha carne. Jacó ficou na casa de Labão durante um mês.
15 Labansha, Akopaa, shiy nuwaa maachiritaateesha, ¿tamareeja nuwaam mangutaritish tarawaztachish? Ashiri shiyshat nuwaa itsinsarush kamaningandama. ¿Wanip shiyaam tuwapchinlla? ¿Mayaa zandaksha? tárangiya.
15 Depois, Labão disse a Jacó: — Será que você vai trabalhar de graça, só por ser meu parente? Diga-me qual deve ser o seu salário.
16 Anpursha Laban wip kiz tsimbun kamasinanand taarangiya. Iwachiztamarni sur Liya, anumunsha Rakela.
16 Ora, Labão tinha duas filhas: Lia, a mais velha, e Raquel, a mais nova.
17 Anshat Liy wachumari kizpur wanasirimuna. Itaru, wanuts pakich ungshimuna. Rakelshat uwshat kizpur wanasirimuna; ashchiri wanuts ichingaru wanasirimuna. Nda pakchiyam pishtarangiya.
17 Lia tinha uns olhos sem brilho, porém Raquel era bonita e formosa.
18 Ashirucha, Akopsha Rakelaa chinarangu, kapung zandeeru, yamapi átu wazipareetssha itsinsayaru, masharangiya. Ichee, ¿nuwcha shiyaa iparish shipamunchee yamamaam zandkashina? Anoo shiy ¿amaksha? Ambinaapari sheeruri, shiyaam mangutariti tsimbun matayaru masach tarawaz istachinlla, tárangiya.
18 Como Jacó amava Raquel, disse a Labão: — Trabalharei para o senhor durante sete anos para poder casar com Raquel, sua filha mais nova.
19 Labansha: Zuwaa, zuraktishcha. Ambinaacha sheerush wanasiriya. Watam shiyaam kiz nxakumutana panamaam nduniwa. Shiy yaanpatatanacha yamakush, wanasiriya. Shaana zandkeesha, amb shingsiya, tárangiya.
19 Labão respondeu: — É melhor dá-la a você do que a outro homem. Fique aqui comigo.
20 Rakel wamin tsimbun matayaru masach mangutari tarawaztaku, waziparish taarangiya. Rakelaa kizpur zandeeru, kissha tarawaztarangiya. Uwaam minamaripaz tsup ashiru nda tácharangiya.
20 Assim, por amor a Raquel, Jacó trabalhou durante sete anos. E esses anos lhe pareceram como poucos dias, pelo muito que a amava.
21 Ansha Akop tsimbun matayaru masach tarawaztachu, waziparee masharangiya. Ichee, natunaa iparish izanlleemarishti yamachima, watam natunaa yuwaa tárangini anoo ashpari tatsameenawa, tárangiya.
21 Então ele disse a Labão: — Dê-me a minha mulher, pois já venceu o prazo, para que eu me case com ela.
22 Labansha, Zuraktishcha. Natunaa izanlleemarishtish panachinllpa, tárangu, ashpari tiptsiree kuruzeeru, tushaneerangiya. Anushsha, shaneersin, zamamtarusin, tapitaranll ashirangiya.
22 Assim, Labão reuniu todos os homens do lugar e deu um banquete.
23 Annacha tapeeramchu, anush Laban wipaa yamayashinu, Akopaam tupanayaru kasarangiya. Akopsha mapiyru anpa kizapa maarangiya.
23 À noite, ele trouxe Lia, sua filha, e a entregou a Jacó. E eles tiveram relações.
24 Sheeru, anumun Silpaatssha Liyaam muchchur panarangitamta.
24 (Labão tinha dado sua serva Zilpa para que fosse serva de Lia, sua filha.)
25 Ansha Akop mapiyru maaranllu, putamsha tarasitaranllu, támeeru, Liysha wiramash tamuru parangiya. Ashirucha, Akop kapung tsiyantarangu, wazipareetssha Labanaa, ¿Ameerush nuwaa amb ashirangsha? Ngutish nuwaa tamapingarangish, watam Rakelangaz wamin yamapi túri, kapung tarawaztaranginawa. Itaru, na shiyshat minootssha iparish putsisarineetssha nuwaam panarangsha, tárangu,
25 Ao amanhecer, Jacó viu que era Lia. Por isso, disse a Labão: — O que é isso que o senhor fez comigo? Não é verdade que eu trabalhei por amor a Raquel? Por que, então, o senhor me enganou?
26 Labansha: Zuwaa, zurmana zuraktishcha. Itaru, iyashuch yámash nllitaritamcha. Iyashuch chtarima wipaa iwachiztamaatsima panatariya. Ancha sheeru, shipamuncheetssha panatariya, tárangiya.
26 Labão respondeu: — Em nossa terra não se costuma dar em casamento a mais nova antes da primogênita.
27 Ashiriya, wandaya iparingazi Rakelangaz zandkush, Liyaamma minum siman michinuz tushiynimani. Ashiramchush, anamun yusur Rakelaatssha yamachsha. Itaru sheerush, yusur nuwash tsimbunatam matayaru masach mangutaritish tarawaztachsha, tárangiya.
27 Complete a semana de festa de casamento da primogênita. Depois, daremos a você também a outra, pelo trabalho de mais sete anos que você ainda me servirá.
28 Akopsha, ¿Tamaycheezi? Ashiri waritachpari, ichee, tárangiya. Táyaru, Liyaamma minum siman michinuz itupshiyngarangiya. Ashiramchu, yusur Laban minootssha wip shipamunchee Rakelaa Akopaamtam panarangiya.
28 Jacó fez o que Labão pediu e completou a semana de festa da primogênita. Depois, Labão lhe deu por mulher a sua filha Raquel.
29 Anamun yusur Bilhaatssha Rakelaam muchchur panarangitamta, waama wipunasheema.
29 (Labão tinha dado sua serva Bila para que fosse serva de Raquel, sua filha.)
30 Akopsha Rakelaatssha wizanlleem yamarangiya. Rakelaa Liyamand kasiru kapung chinarangiya. Liyaatssha nda kaapa ashirangiya. Ashirucha, Rakel wamin yusur Akoparini tsimbunatam matayaru masach tarawaztarangiya. Zapan masach waziparish taarangiya.
30 E Jacó teve relações também com Raquel. Ele amava Raquel mais do que amava Lia. E continuou trabalhando para Labão durante mais sete anos.
31 Apanllsha yuwaa Akop wizanllee ichtamaa Liyaa nda kaapa chinarangu anoo parangu, Liyaam kapung istarangiya. Liysha wip zapan pzapaneerangiya. Itaru, Rakelsha mipish taarangiya.
31 Quando o Senhor viu que Lia era desprezada, fez com que ela fosse fecunda, ao passo que Raquel era estéril.
32 Ashirucha, Liyamarisha nlluraa mireeyaru, kamuzaa tatsipurangshita. Sheeru, wipaa sur Ruben ísamarangiya. Na Apanllpari yuwaa mangi mantsaki anoo parangu, ipareemi panarangandanaya. Na nimunanaa zaranlli nuwaa chinachshapari, tárangiya.
32 Assim, Lia ficou grávida e deu à luz um filho, a quem deu o nome de Rúben, pois disse: — O
33 Liy yusur tsimbunarinsha wip wanindarangiya. Iparinayaru, wipaa kamuzaatstam sur Simeón ísamarangiya. Apanllpari yusur pakeendanaya yuwaa zaranlli nuwaanaatsi kaapa nda chinaku anootsiya. Napangi ipari yusur arang wanindayanlluya, tárangu, kapung mang' ksarangiya.
33 Ela ficou grávida outra vez e deu à luz um filho. E disse: — O E deu-lhe o nome de Simeão.
34 Liy yusur arang wip tuchparinsha wanindarangiya. Anootssha wip kamuztam sur Leviy, ísamarangiya. Sheeru, Natunaa zaranlli nuwaanaatstamarishapa kapung chinachindanaya, watam ipari tuchipsha na wanindayanlluwa, tárangiya.
34 Lia ficou grávida ainda outra vez e deu à luz um filho. E disse: — Agora, desta vez, o meu marido se unirá mais a mim, porque lhe dei à luz três filhos. Por isso lhe deu o nome de Levi.
35 Yusur Liyatam wip ipunpunarinsha wanindarangiya. Anootssha kamuztam wip sur Utaá ísamarangiya. Liy, Natunaa Apanllee kapungshapari ungirtachina, tárangiya. Anumunarisha Liy mipsheerangshita.
35 Mais uma vez ela ficou grávida e deu à luz um filho. Então disse: — Desta vez louvarei o E por isso lhe deu o nome de Judá. E depois disso não teve mais filhos.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Gênesis 29, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.